ES zinātnieki: Eiropas bioenerģijas politikai ir divas “sejas”

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) 2020. gada nogalē veica un šī gada sākumā publiskoja vērienīgu pētījumu par Eiropas Savienības (ES) bioenerģijas politiku. Šajā dokumentā cita starpā izteiktas šaubas par mežu izcelsmes bioenerģijas jeb koksnes biomasas ilgtspēju klimatneitrālajā Eiropā. Izskan viedoklis, ka šī bioenerģijas veida izmantošanai ES ir divas “sejas”: no vienas puses tās palīdz samazināt atkarību no importētajiem energoresursiem un padarīt enerģētiku “zaļāku”, bet no otras – ne vienmēr šis “zaļums” ir tāds, kādu ES patiesi vēlētos sasniegt.

 

14% “pelēkajā zonā”

Saskaņā ar pētījuma informāciju 86% no Eiropas enerģētikā izmantotās koksnes nāk no ilgtspējīgiem avotiem: 49% – no kokrūpniecības blakusproduktiem, 20% – no mazvērtīgiem mežizstrādes atlikumiem, piemēram, celmiem, bet 17% – no koku galiem un zariem. Tomēr atlikušie 14% paliek tā dēvētajā “pelēkajā zonā”, jo to izcelsmi ekspertiem nav izdevies noskaidrot. Visticamāk, tie attiecināmi uz nelegālu koksnes importu no trešajām valstīm jeb nelikumīgu mežu izciršanu ES dalībvalstīs – procesiem, pret kuriem KPC iesaka vērsties ar visu likuma bardzību.

 

Vairāk izmešu nekā fosilajai enerģijai

Koksnes izmantošana elektroenerģijas ražošanai vairs nevar tikt uzskatīta par īsti “zaļu” un ilgtspējīgu risinājumu, jo, kā norādīts pētījumā, koksnes sadedzināšana ES dalībvalstīs ik gadu rada vairāk nekā 350 miljonus tonnu oglekļa dioksīda (CO2) izmešu, kas ir vairāk nekā fosilā kurināmā radītais oglekļa piesārņojums uz vienu saražoto enerģijas vienību. Bez tam jāatgādina, ka koksnes dedzināšanas faktiskās CO2 emisijas – ap 0,39 kilogramiem uz kilovatstundu (kg/kWh) – ir pat augstākas nekā tādiem fosilajiem energoresursiem kā dabasgāze (0,20 kg/kWh) un akmeņogles (0,34 kg/kWh).

 

Pagaidām viss paliek dalībvalstu ziņā

Tomēr KPC eksperti atturējušies ierosināt ļoti stingrus koksnes biomasas izmantošanas ierobežojumus ES līmenī. Pētījuma secinājumos uzsvērts, ka pagaidām koksnes izmantošana enerģijas ražošanai paliek pašu dalībvalstu ziņā. Te gan jāpiebilst, ka vairākās ES un Eiropas valstīs norit aktīva diskusija par nepieciešamību ierobežot vai aizliegt koksnes izmantošanu siltuma un elektrības ražošanā. Šādas iniciatīvas ir startējušas, piemēram, Nīderlandē, Dānijā un Lielbritānijā.

 

Kā ar Baltijas valstīm?

Baltijas valstīs koksnes resursi tradicionāli uzskatīti par vienu no galvenajiem kurināmā veidiem individuālajā siltumapgādē, un atteikšanās no koksnes dedzināšanas nevienā no Baltijas valstīm pagaidām nav apspriesta, lai gan ir ierosināti daži tās izmantošanas ierobežojumu mēģinājumi. Piemēram, Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.-2030. gadam ietvaros Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotāji aicināti atteikties no malkas apkures un tā vietā pieslēgties centralizētai siltumapgādei. Plāns arī paredz, ka šo pilsētu iedzīvotājiem līdz 2027. gadam būs jānomaina malkas krāsnis un kamīni pret ilgtspējīgākām apkures iekārtām.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

Atpakaļ