Francija: Lai saražotu visu pasaulei nepieciešamo ūdeņradi, vajadzīgi 400 kodolreaktori

Lai saražotu visu pasaulei nepieciešamo videi draudzīgo ūdeņradi (ūdeņradis, kura iegūšanai netiek izmantota neatjaunojamā enerģijas – pamatā akmeņogles), būtu vajadzīgi vismaz 400 viena gigavata jaudas kodolreaktori, kas tiktu izmantoti tikai šim mērķim. Pie šāda slēdziena nonākuši Francijas parlamentārā biroja zinātnisko un tehnoloģisko izvēļu novērtēšanai (ZTIN) eksperti.


Tīrāks ūdeņradis – tikai divos veidos
2021. gada maija beigās publicētajā ZTIN ziņojumā teikts, ka pašreiz 99% no visa pasaulē izmantotā ūdeņraža iegūst no salīdzinoši lētiem, bet “netīriem” energoresursiem: galvenokārt – akmeņoglēm. Savukārt tīrāka – videi draudzīgā vai “zaļā” – ūdeņraža iegūšana iespējama tikai divos veidos. “Zaļo” ūdeņradi var ražot no vēja un saules enerģijas, bet videi draudzīgo ūdeņradi – kā elektrības ģenerācijas blakusproduktu atomelektrostacijās (AES).

 

Ar cik lielām jaudām jārēķinās
Ūdeņraža ražošanai būtu ne tikai jābūvē jaunas – tā dēvētās “ūdeņraža AES”, bet to varētu ražot arī ekspluatācijā esošajos AES kodolreaktoros. Izskan pat viedoklis, ka tikai ūdeņraža ražošanai līdz 2050. gadam Francijā vien būtu nepieciešams uzstādīt vēl papildus 50% no jau esošajām valsts elektrostaciju jaudām. Un ideālā situācijā tām vajadzētu būt tikai “zaļām”.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) un pasaules mērogā ūdeņraža ražošanai domāto staciju jaudas varētu viegli pārsniegt teravatu (TW) robežu. Tas ir ļoti liels uzstādīto jaudu apjoms, ja ņem vērā, ka 2019. gadā visās tobrīd 28 ES valstīs kopā darbojās mazliet vairāk nekā viena TW kopējās jaudas elektrostacijas.

 

AES videi draudzīgā ūdeņraža tīklā
Francija ir viena no retajām ES valstīm, kas aktīvi atbalsta ūdeņraža ražošanas iespējas esošajās un jaunajās AES. Kā zināms, šīs valsts elektrības ražošana ir lielā mērā atkarīga no AES jaudām, kas daļēji palīdz segt arī tuvāko reģionu elektrības patēriņu. 2020. gadā kodolenerģijas procentuālais apjoms Francijas elektrības ražošanā saglabājās ļoti augsts – 78%, bet “zaļās” enerģijas apjoms sasniedza vien 19,1% nepieciešamo 23% vietā. Francija, pretēji Vācijai, kas solījusi līdz 2022. gadam slēgt visas savas AES, ir apņēmības pilna savas AES ne tikai saglabāt un modernizēt, bet arī vairot, iekļaujot tās ES kopīgajā videi draudzīgā ūdeņraža ražošanas, pārvades un sadales shēmā.
Videi draudzīga ūdeņraža ražošana Baltijas valstīs nākotnē iespējama vienīgi no “zaļajiem” energoresursiem, jo darbojošos AES mūsu reģionā nav. Un, pat ja līdz 2040. gadam tiks realizēts mazas jaudas AES būvniecības projekts Igaunijā, šo staciju ūdeņraža ražošanai, visticamāk, nebūs iespējams izmantot.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ