GIPL posma izbūve zem Nemunas upes Lietuvā jau pa pusei pabeigta
Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL), kas savienos Baltijas valstu un Polijas gāzapgādes sistēmas, ir lielākais šāda veida dabasgāzes infrastruktūras projekts Austrumbaltijā, kura realizācija šovasar sasniegusi būtisku atskaites punktu. Jūlija beigās sākts un nu jau pa pusei noslēdzies darbs pie viena no tehniski sarežģītākajiem GIPL izveides posmiem – dabasgāzes cauruļvadu šķērsojuma zem Lietuvas lielākās upes Nemunas.
Pirmā caurule jau ieguldīta
Lai garantētu drošu un nepārtrauktu dabasgāzes piegādi no Polijas uz Baltijas valstīm un Somiju, GIPL Nemunas upes šķērsojumu veidos divas 750 metrus garas caurules, kas ieguldītas 20 metru dziļumā. Pirmās caurules ieguldīšanas darbi zem Nemunas tika pabeigti 18. augustā, bet otrās caurules ieguldīšanai jānoslēdzas septembra vidū.
Šķērsojuma izbūvi Alītas rajonā veic Vācijas būvuzņēmējs “LMR Drilling”, kas šī gada jūnijā jau pabeidza GIPL posma izbūvi zem vēl vienas Lietuvas upes – Neres.
Ne tikai tehnisks, bet arī “zaļš” izaicinājums
Kā norāda “LMR Drilling” pārstāvji, upju šķērsojumi ir viens no lielākajiem tehniskajiem izaicinājumiem GIPL Lietuvas posma izveidē. Bez tam gāzesvada ieguldīšana zem Neres un Nemunas gultnes ir ne tikai sarežģīts, bet arī ilgtspējīgs un “zaļš” inženiertehniskais process, kura realizācija norit saskaņā ar visstingrākajām vides aizsardzības prasībām.
Veicot gāzesvada trasēšanas darbus, kuros izmanto tā dēvēto horizontālās urbšanas tehnoloģiju, netiek piesārņota apkārtējā vide vai nodarīts kaitējums visai trauslajām Neres un Nemunas upju ekosistēmām.
Jau 40% gatavi
GIPL būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada janvārī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada 1. janvārim. Šobrīd gāzesvada projekts jau ir realizēts par 40%, bet līdz 2020. gada beigām plānots pabeigt vairāk nekā 50% būvniecības darbu abu valstu teritorijās. Tā kā līdz ar GIPL izbūvi tiks pārtraukta Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes sistēmu vēsturiskā izolētība no Eiropas valstu gāzapgādes sistēmām, šī projekta kopējās izmaksas ir visai iespaidīgas – ap 500 miljoniem EUR, uz kuru fona Lietuvas posma izmaksas – ap 136 miljoniem EUR, ir salīdzinoši nelielas. Līdz ar to arī no GIPL piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma – līdz 295,4 miljoniem EUR, tikai 58 miljoni EUR tiks novirzīti Lietuvas posma būvniecībai.
"Amber Grid" un Polijas pārvades sistēmu operatora "Gaz-System" būvētā GIPL garums sasniegs 508 kilometrus, no kuriem 165 km atradīsies Lietuvas, bet 213 km – Polijas teritorijā. Pa 700 milimetru diametra cauruļvadu Baltijas valstu virzienā būs iespējams transportēt līdz 27 teravatstundām (TWh), bet Polijas virzienā – līdz 21 TWh dabasgāzes gadā.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.