Grieķija: atsakoties no oglēm, investīcijas dabasgāzē ir racionālas un nenovēršamas

Tā kā Grieķija ir apņēmusies pilnībā atteikties no brūnoglēm, investīcijas dabasgāzē ir “racionālas un nenovēršamas”. Vēl vairāk, tās ir nepieciešamas, lai atbalstītu atjaunojamo enerģiju – šādu viedokli pašā 2021. gada nogalē sarunā ar vairāku Eiropas valstu medijiem pauda Grieķijas enerģētikas un minerālu resursu ģenerālsekretāre Aleksandra Sdoukou.

Nost ar brūnoglēm

Grieķija jau šobrīd aktīvi īsteno “brūnogļu likvidācijas” plānu, kas ietver visu pašlaik ekspluatācijā esošo brūnogļu elektrostaciju slēgšanu līdz 2023. gadam un pilnīgu brūnogļu ieguves pārtraukšanu līdz 2028. gadam. Pašreiz Grieķijā darbojas trīs lielas brūnogļu elektrostacijas: Megalopoli, Amintaio un Agios Dmitrios ar kopējo uzstādīto jaudu ap 3000 megavatiem (MW). Lielākā daļa Grieķijas brūnogļu nāk no Ptolemaidas-Florīnas atklātā tipa ogļu raktuvēm – vienām no lielākajām šāda veida raktuvēm Eiropā, kurās ik gadu iegūst ap 49 miljoniem tonnu brūnogļu.

Dabasgāze – vienīgā alternatīva

Tomēr, atsakoties no brūnoglēm, Grieķijai nopietni un ātri jādomā par zaudēto enerģijas ražošanas jaudu aizstājēju. Kā norāda A.Sdoukou, Grieķijai šobrīd atliek raudzīties vien dabasgāzes elektrostaciju virzienā, jo atomelektrostaciju vai lieljaudas hidroģenerācijas valstī nav. Un nav arī iespēju pārredzamā nākotnē tās attīstīt. Bez tam augošās atjaunojamās enerģijas – īpaši vēja elektrostaciju – jaudas liek nopietni domāt par balansēšanas elektrostacijām, kas ļauj nodrošināt elektrības piegādes arī bezvēja periodos.

Ne tikai zaļajām gāzēm, bet arī ūdeņradim

Lai būtu iespējams attīstīt dabasgāzes enerģētiku, Grieķijā nepieciešama arī gāzapgādes infrastruktūras modernizācija un paplašināšana. Pēc A.Sdoukou teiktā, jaunā dabasgāzes infrastruktūra, kas tiks būvēta Grieķijā pēc 2021. gada, būs piemērota ne tikai visu “zaļo” gāzu – piemēram, biometāna –, bet arī tīra ūdeņraža pārvadei un uzglabāšanai. Arī Baltijas valstīs dabasgāzes ģenerācijai ir atvēlēta nozīmīga loma, un, visticamāk, tā savas pozīcijas saglabās arī tuvākajos desmit-divdesmit gados. Latvijā lielākās dabasgāzes stacijas ir trīs Rīgas TEC 1 un 2 energobloki, kuru apvienotā jauda ir ap 1000 MW.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.