Igaunija elektrificēs visus valsts dzelzceļus. Ko plāno Latvija un Lietuva?

Igaunija šī gada oktobrī uzsāka ceļu pretī pilnīgai dzelzceļa elektrifikācijai. Apmēram 300 miljonus eiro vērtā projekta izstrādi paredzēts sākt jau nākamajā gadā, bet būvniecības darbus – 2021.gada vidū, elektrificējot pilnīgi visus valsts dzelzceļa posmus līdz 2028.gadam. Lietuva un Latvija šajā ziņā no kaimiņa atpaliek.

Apkārtējai videi un cilvēka veselībai kaitīgo izmešu apjoma samazināšana Baltijas valstu transporta nozarē, tostarp dzelzceļa pārvadājumos, ir viena no nākamās desmitgades enerģētikas prioritātēm. Arī dzelzceļa elektrifikācija visās trijās valstīs ir veids, kā padarīt transporta enerģētiku ilgtspējīgāku, videi draudzīgāku un tīrāku.

Šobrīd nedz Latvijā, nedz arī Lietuvā un Igaunijā nav realizēta pilnīga dzelzceļa infrastruktūras elektrifikācija: vēl arvien lielākajā daļā dzelzceļa posmu izmanto ar tradicionāliem degvielas veidiem darbināmas lokomotīves.

Tomēr viena no Baltijas valstīm – Igaunija, šī gada oktobrī uzsāka ceļu pretī pilnīgai dzelzceļa elektrifikācijai, kad Igaunijas dzelzceļa vadība valsts parlamenta Rīgikogu ekonomikas komisijā prezentēja plānu līdz 2028.gadam elektrificēt pilnīgi visus valsts dzelzceļa posmus. Apmēram 300 miljonus eiro vērtā projekta izstrādi paredzēts sākt jau nākamajā gadā, bet būvniecības darbus – 2021.gada vidū.

Projekta realizācijas pirmajā posmā, kas noritēs no 2022. līdz 2024.gadam, paredzēts elektrificēt dzelzceļu posmā no Tallinas līdz Tartu. Igaunijas enerģētikas speciālisti ir aprēķinājuši, ka pilnīga dzelzceļa elektrifikācija palīdzēs ik gadu ietaupīt ap 10% no kopējām valsts oglekļa dioksīda (CO2) emisijām. Pašreiz Igaunijā ir elektrificēti tikai 132km no 1219km dzelzceļa tīkla kopgaruma jeb 10,8% visām dzelzceļa līnijām.

Bet ko, raugoties uz kaimiņu piemēru, dzelzceļu elektrifikācijas jomā tuvākajā laikā plāno darīt Latvija un Lietuva?

Pagaidām neviena no šīm valstīm pilnīgas dzelzceļa elektrifikācijas mērķi tuvākajai nākotnei neizvirza, tomēr pakāpeniski realizē atsevišķu posmu elektrifikācijas un lielāko mezglu punktu modernizācijas projektus. Tā šī gada rudenī spāņu konsorcijs „Abengoa group” uzvarēja 250 miljonus vērtā iepirkumu konkursā Lietuvā, iegūstot tiesības elektrificēt dzelzceļa posmu Kaisiadoris-Klaipēda un modernizēt Viļņas dzelzceļa mezglu. Aprēķināts, ka pēc šī projekta realizācijas apmēram 75% no visām kravām un ap 35% no visiem pasažieriem Lietuvā tiks pārvadāti pa elektrificētiem dzelzceļa posmiem. Šobrīd Lietuvas dzelzceļa elektrifikācijas līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, jo elektrificēti tikai 9% dzelzceļa līniju.

Savukārt Latvijā, lai celtu pārvadājumu efektivitāti, veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un paaugstinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju, turpmākajos gados tiks veikta pilnīga galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikācija.

Darbu pirmajā posmā, no 2020. gada beigām līdz 2023. gada nogalei, plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga. Šī posma kopējās izmaksas sastādīs 441 miljonus eiro, no tiem 318,5 miljoni nāks no ES fondu līdzfinansējuma avota. Rekonstruējot un modernizējot dzelzceļa līnijas 300 kilometru garumā, CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos plānots samazināt vismaz par 25%. Projekta rezultātā būs iespējams pārvadāt vilcienus ar maksimālo svaru 9000 bruto tonnas, tādējādi samazinot arī kravu pārvadātāju izmaksas.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, arī mūsu valstī dzelzceļa elektrifikācijas līmenis ir nepietiekams, jo elektrificēti vien 257km no 1860km garā Latvijas dzelzceļa jeb 14% no visām dzelzceļa līnijām.

Saskaņā ar 2018.gada datiem visaugstākais dzelzceļa elektrifikācijas līmenis Eiropā ir Šveicei (elektrificēti 100% dzelzceļa tīkla). Tai seko Luksemburga ar 95 un Beļģija ar 86% elektrificēto dzelzceļu. Vācijā elektrificēti 53, bet Zviedrijā 75% visu dzelzceļa līniju. Mazāks dzelzceļa elektrifikācijas apjoms kā Baltijas valstīs reģistrēts tikai Īrijā – 5,7%, savukārt Eiropas Savienības vidējais dzelzceļa elektrifikācijas rādītājs ir ap 54%.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.