Igaunijas dabasgāzes patēriņam un importam 2019. gadā – 8% samazinājums

Ziemas Baltijā kļūst arvien siltākas, ik gadu pieaug „zaļās” enerģijas īpatsvars apkurē, un pakāpeniski mainās dabasgāzes apgādes struktūra. Šīs tendences atspoguļojas arī dabasgāzes importā un patēriņā kā katrā no Baltijas valstīm atsevišķi, tā arī visā reģionā kopumā. Pērn būtisku dabasgāzes īpatsvara samazinājumu piedzīvoja Igaunija, kas importēja un patērēja 4,8 teravatstundas (TWh) dabasgāzes – par 8% mazāk nekā 2018. gadā.

 

Dabasgāzes patēriņam – kritums

Kā ziņo Igaunijas vienotais pārvades sistēmas operators „Elering”, 2,4 TWh no visiem dabasgāzes resursiem Igaunijā nonāca caur Karksi gāzes mērīšanas staciju (GMS), 2,3 TWh – caur Varskas GMS un tikai 0,1 TWh – caur Misso GMS. Caur Narvu dabasgāzes piegādes 2019. gadā nenotika. Mazākais dabasgāzes apjoms, kas nonāca Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmā vienas diennakts laikā – 2,5 gigavatstundas (GWh), tika reģistrēts pērnā gada decembrī, bet lielākais – 35,5 GWh, pašā gada sākumā.

Ievērojams ziemas sezonas dabasgāzes patēriņa kritums Igaunijā fiksēts 2019. gada decembrī, kad valsts kopumā importēja 582 GWh dabasgāzes, kas ir par 15% mazāk nekā tajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. Pārvades sistēmas jaudas rezerve decembrī atbilda aptuveni 62 GWh, kas ir par 8% vairāk nekā tajā pašā mēnesī 2018. gadā.

 

Dabasgāzes tranzītam un biometāna ražošanai – pieaugums

Savukārt dabasgāzes tranzīta apjomi Igaunijā pērn pieauguši. Pa cauruļvadu, kas atrodas Igaunijas dienvidaustrumos, 2019. gada dabasgāzes tranzīta apjoms sastādīja 19,2 TWh, kas ir par aptuveni 27% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā dabasgāzes tranzīta apjoms caur Igauniju 2019. gadā, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par 17%.

Tāpat pērn Igaunijā tika saražotas 63 GWh biometāna jeb „zaļās gāzes”. Salīdzinot ar 2018. gadu, kad tika saražotas 40 GWh biometāna, pieaugums sastādīja 58%. 2019. gadā, līdzīgi kā gadu iepriekš, viss saražotais biometāns tika izlietots kā automobiļu degviela.

 

Arī Latvijā tērējām mazāk dabasgāzes

Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijā 2019. gadā bija vērojams dabasgāzes patēriņa samazinājums. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Dabasgāzes tirgus apskata datiem gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo laika periodu Latvija patērēja par 6,5% mazāk dabasgāzes. Dabasgāzes patēriņš samazinājās siltuma ražošanā, jo gaisa temperatūra Latvijā 2019. gada pirmajā pusgadā visus mēnešus bija augstāka par mēneša vidējo normu. Savukārt pieauga elektroenerģijas izstrāde no dabasgāzes. Pozitīva tendence bija vērojama arī dabasgāzes uzglabāšanas sektorā: 2019. gada pirmā pusgada beigās Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iesūknētās dabasgāzes daudzums, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 54%.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

Atpakaļ