Igaunijas degslānekļa atkritumi palīdzēs „zaļināt” „Rail Baltica”
“Rail Baltica” (RB) – viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Eiropas austrumos, drīzumā kļūst arī par projektu, ar kura starpniecību uzlabot Baltijas valstu vides ilgtspēju un samazināt enerģijas ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu. Tiesa, tas pagaidām attieksies tikai uz RB Igaunijas posma būvniecību.
Igaunija „energoatkritumu” gūstā
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija paziņojusi, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas RB Igaunijas posma būvniecībai paredzēts izlietot līdz 3,3 miljoniem tonnu degslānekļa ieguves atkritumu, kurus piegādās energokompānijas „Eesti Energia”.
Ik gadu Igaunijā saražo aptuveni 17 miljonus tonnu šādu atkritumu, kas veido 80% no visiem šajā valstī radītajiem atkritumiem. Kopš degslānekļa ieguves un izmantošanas elektrības ražošanai aizsākumiem Igaunijā radušies vairāk nekā 400 miljoni tonnu degslānekļa atkritumu, kas ir noglabāti vairāk nekā 27 kvadrātkilometrus lielos poligonos un atkritumu apsaimniekošanas objektos Austrumviru apriņķī.
Pēc Igaunijas Vides ministrijas datiem, ik gadu šajā valstī uz vienu cilvēku rodas aptuveni 8 tonnas bīstamo atkritumu, kuru kategorijā iekļaujami arī degslānekļa atkritumi. Pēc šī rādītāja Igaunija ir līdere Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, apsteidzot Eiropas vidējo rādītāju (200 kg bīstamo atkritumu uz vienu cilvēku gadā) 40 reizes.
Tomēr šogad igauņi ir apņēmušies saražot par aptuveni 9 miljoniem tonnu mazāk bīstamo atkritumu, kā arī pavērt plašākas iespējas degslānekļa atkritumu, tostarp pelnu, pārstrādei un izmantošanai. Galvenās jomas, kur izmantojami šie atkritumi, ir ēku un ceļu būve, kā arī ķīmiskā rūpniecība. Tagad, līdz ar RB iniciatīvu, degslānekļa atkritumi noderēs arī dzelzceļa nozarē. Turklāt, nav izslēgta iespēja, ka tos varētu izmantot arī citu valstu RB posmu būvniecībā.
Tīrākam un modernākam transportam Baltijā
RB mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Šis ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (Trans-European Transport Networks, TEN-T) prioritārajiem projektiem.
RB būs pilnībā elektrificēta – tātad, neradīs siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas – ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divceļu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais projektētais ātrums maršrutā no Tallinas līdz Lietuvas–Polijas robežai būs 249 km/h. RB sliežu platums būs 1435 mm, kas pilnīgi atbildīs savstarpējas izmantojamības tehniskajai specifikācijai (TSIs).
RB projektu finansē trīs Baltijas valstis līdztekus ES līdzfinansējumam līdz 85%, kas tiek piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda līdzekļiem. Kopējās projekta realizācijas izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardu eiro apmērā.
Latvijas teritorijā RB šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas novadu un Rīgas pilsētu. Latvijā paredzēts izbūvēt divas starptautiskās pasažieru stacijas (Rīgas Centrālā un Starptautiskā Lidosta "Rīga"), vienu kravas vilcienu staciju, piecas apdzīšanas stacijas, divus apkalpes punktus un vienu intermodālo kravu termināli Salaspilī.
RB būvdarbus paredzēts noslēgt 2026. gadā.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.