Ignalinas AES taps vidējas un zemas radioaktivitātes atkritumu glabātuve

Ignalinas atomelektrostacija (IAES) tika slēgta 2009. gada 31. decembrī, tomēr tās iekārtu demontāža, kodoldegvielas izkraušana un radioaktīvo atkritumu noglabāšana turpinās arī pašreiz. Visu darbu pabeigšanai nepieciešami vēl vismaz desmit gadi. Šī procesa ietvaros 2020. gada marta beigās tika izsludināts konkurss zema un vidēja līmeņa radioaktīvo atkritumu īstermiņa virszemes glabātuves būvniecībai. Saskaņā ar konkursa noteikumiem interesentu pieteikumus 73,16 miljonus eiro vērtā projekta realizācijai pieņems līdz šī gada 30. jūnijam.

Ko būvēs un ko šajā būvē glabās?

Jaunajā glabātuvē, kuru nepieciešams uzbūvēt līdz 2023. gadam un kura sastāvēs no divām dzelzsbetona velvju konstrukcijām, tiks noglabāti apmēram 70 000 kubikmetru betona konteineros ievietotu apstrādātu vidējas un zemas radioaktivitātes atkritumu ar īsu pussabrukšanas periodu. Tas nozīmē, ka šie atkritumi savu vides bīstamību zaudēs dažu gadu desmitu, nevis simtu vai tūkstošu laikā. Atkritumi glabātavā tiks novietoti visu IAES ekspluatācijas pārtraukšanas periodu – līdz 2038. gadam. Ja radīsies tāda nepieciešamība, divām velvju konstrukcijām vēlāk var pievienoties arī trešā.

Projektu finansē Eiropas Savienības mērķprogramma Ignalina, un tas ļoti ir nozīmīgs Lietuvas nacionālās drošības izpratnē – tāpēc izraudzītā darbuzņēmēja kandidatūra būs jāsaskaņo Lietuvas valdībā.

Kas jau noglabāts IAES teritorijā?

IAES apturēšana aizsāka vērienīgu un ilglaicīgu stacijas konstrukciju, iekārtu un izmantotās kodoldegvielas noglabāšanas organizācijas procesu. Stacijas teritorijā paredzēts izvietot visas kodolatkritumu un kodoldegvielas glabātuves.

Visbīstamāko atkritumu – izlietotās kodoldegvielas, pagaidu glabātuves izveides projekts jau ir pabeigts, un notiek kodoldegvielas izkraušana un transportēšana uz krātuvi. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem krātuve tiks pilnībā piepildīta 2022. gada vidū. Līdz šim glabātuvē ir novietoti 135 izlietotās kodoldegvielas konteineri, bet kopumā to skaits sasniegs 190. Tomēr šis izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas risinājums ir tikai uz laiku līdz 100 gadiem – vēlāk šos resursus būs nepieciešams nodot mūžīgai glabāšanai (piemēram, pamatklintājā izcirstās pazemes kodoldegvielas glabātuvēs) vai pārstrādāt kodolķīmiskajās rūpnīcās.

IAES teritorijā top un šogad tiks nodots ekspluatācijā vēl viens komplekss: cieto atkritumu apsaimniekošanas un glabāšanas iekārtas un zemas radioaktivitātes atkritumu poligons. Tajā tiks noglabāti atkritumi ar ļoti zemu radioaktivitātes fonu, un lielākai daļai no tiem radiācijas bīstamība būs novērsta jau šī gadu desmita beigās.

Tā kā divās no trim Baltijas valstīm – Latvijā un Igaunijā, atomelektrostacijas neatrodas, šīm valstīm pārredzamā nākotnē nebūs jāuztraucas par radioaktīvo atkritumu drošu noglabāšanu. Tomēr gadījumā, ja vienā no tām vai abās tiks uzbūvētas savas atomelektrostacijas, par radioaktīvo atkritumu noglabāšanu nāksies domāt laicīgi, paredzot AES būvniecības projektā līdzekļus arī šim mērķim.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.