Inovatīvs projekts Igaunijā: plastmasas atkritumus pārvērtīs šķidrajā kurināmajā

Plastmasas atkritumu apjoms pasaulē pieaug neticamā ātrumā – par apmēram 300 miljoniem tonnu gadā, bet to otrreizējās pārstrādes jaudas nepalielinās tik ātri kā būtu nepieciešams. Eiropā plastmasas atkritumi pārsvarā tiek sadedzināti vai noglabāti, un tikai neliela daļa no tiem iegūst “otro dzīvi” augstas pievienotās vērtības produktu veidā. Un tieši šāda produkta – šķidrā kurināmā, ražošanu tuvākajos gados plāno uzsākt mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi.

Degslāneklis, vecas riepas un plastmasas pudeles

AS "Eesti Energia" sadarbībā ar Tallinas Tehnoloģiju universitāti (TTU) strādās pie oriģināla risinājuma, kas ļaus pārstrādāt plastmasas atkritumus šķidrajā kurināmajā un tādējādi palīdzēs risināt vides piesārņojuma problēmas gan Igaunijā, gan kaimiņvalstīs.

Iecerēts, ka "Eesti Energia" piederošajās degakmens eļļas rūpnīcās plastmasa tiks pārstrādāta kopā ar degslānekli un sasmalcinātām autoriepām, gada laikā pārvēršot vērtīgā galaproduktā vismaz 80 000 tonnu atkritumu. Jau šobrīd ir iespējams iegūt eļļu, pārstrādājot vecas autoriepas un degslānekli, bet izredzes tādā pašā veidā pārstrādāt plastmasu piešķir šai tehnoloģijai vēl lielāku nozīmi.

Sākotnējā izpēte liecina, ka izmantot otrreizējai lietošanai nederīgu plastmasu ir izdevīgāk nekā degslānekli, jo no tonnas plastmasas var iegūt līdz piecām reizēm vairāk eļļas nekā no tāda paša daudzuma degslānekļa.

Bez tam projekta ietvaros varēs izmantot plastmasas atkritumus pat bez iepriekšējas šķirošanas vai mazgāšanas: degvielas ražošanai ir derīgi arī atkritumi ar mehāniskiem vai organiskiem piejaukumiem, piemēram, mālu vai smiltīm.

Ražošanu sāks 2024.gadā

Līdz 2021.gada sākumam TTU Viru koledžas Slānekļa kompetenču centrā tiks veikti plastmasas pārstrādes procesa laboratorijas eksperimenti un tikai pēc tam izmēģinātas rūpnīcas eksperimentālās iekārtas un iegūtas nepieciešamās ekoloģiskās atļaujas. Rūpnīcas sagatavošana jaunās produkcijas masveida ražošanai aizņems vēl vismaz vienu gadu, un tas nozīmē, ka “plastmasas degviela” varētu ienākt tirgū ap 2024.gada vidu. 

TTU un “Eesti Energia” uzsver, ka Igaunijai ir unikālas prasmes degslānekļa pārstrādes jomā un tehnoloģijas, kas to dara par vērtīgu partneri visā pasaulē. Cieša sadarbība starp pētniekiem un enerģētikas uzņēmumiem jau desmitiem gadu veicina degslānekļa pārstrādes nozares attīstību, un jaunās aktivitātes plastmasas atkritumu pārstrādē ļaus vēl būtiskāk palielināt degslānekļa pārstrādes lomu aprites ekonomikā un līdz ar to – arī Igaunijā radīto produktu vērtību.

Līdztekus “Eesti Energia” investīcijām projekta realizāciju ar 94 500 eiro atbalsta Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonds.

Atkritumu pārvēršana šķidrajā kurināmā Eiropā pagaidām nav ļoti izplatīta, un pamatā tā saistīta ar organisko atkritumu pārstrādi, nevis ar plastmasas vai citu līdzīgu izejvielu izmantošanu. Ar degvielas iegūšanu no organiskajiem atkritumiem nodarbojas pat tādas kompānijas kā Somijas naftas pārstrādes gigants “Neste”. Konkrēti 2022.gadā uzņēmums plāno saražot 4,5 miljonus tonnu “atkritumu dīzeļdegvielas”, starp kurām ap 5% varētu būt pat aviācijas degviela.

Savukārt, Latvijā apmēram 70% sadzīves atkritumu, tostarp ap 11 000 tonnu nešķirotas plastmasas, ik gadu vēl arvien noglabā atkritumu poligonos. Lai gan šo resursu apjoms pakāpeniski samazinās, proporcionāli pieaugot plastmasas atkritumu izmantošanai otrreizējā pārstrādē un enerģijas ražošanā, šķidrais kurināmais no plastmasas atkritumiem mūsu valstī ražots netiek.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.