Kur taps Eiropas pirmie ūdeņraža pārvades tīkli?

“Zaļais” – ar saules un vēja enerģijas palīdzību ražotais – ūdeņradis jau šajā desmitgadē varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības (ES) enerģijas avotiem. To paredzēts izmantot gan auto darbināšanai un enerģijas ražošanai lieljaudas elektrostacijās, gan arī mājsaimniecību energoapgādē. Tomēr, lai ES enerģijas lietotāji varētu saņemt “zaļo” ūdeņradi laicīgi un pietiekamā apjomā, nepieciešams veidot īpašus ūdeņraža pārvades tīklus.


Avangardā – šī brīža lielākie ūdeņraža patērētāji

Eksperti prognozē, ka pirmie lielie Eiropas “zaļā” ūdeņraža izmantošanas centri veidosies tur, kur jau šobrīd ūdeņradis tiek izmantots industriāliem mērķiem – piemēram, tērauda, amonjaka un plastmasas ražošanai. Tas nozīmē, ka arī pirmie ūdeņraža transporta tīkli veidosies šo ražošanas centru tiešā tuvumā.
Četras valstis, kurās jau pašreiz vērojams ES lielākais ūdeņraža pieprasījums, ir Vācija – īpaši Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme, Beļģija – īpaši Flandrijas reģions, Francija un Nīderlande. Visās šajās valstīs darbojas lielas smagās un ķīmiskās ražošanas uzņēmumu kopas jeb klasteri, kurus jau pēc apmēram 10 gadiem varētu savienot ES pirmais un lielākais ūdeņraža pārvades tīkla posms.

 

Centrālās un Austrumeiropas iespējamie “pionieri”

Savukārt tādās valstīs kā Polija, Čehija un Slovākija ūdeņradis varētu pakāpeniski aizstāt pagātnē aizejošās akmeņogļu jaudas. Līdzās vadošajām ūdeņraža izmantotājvalstīm uz 2040. gadu arī Čehija un Slovākija varētu kļūt par būtisku ūdeņraža enerģētikas centru. Paredzams, ka tieši šajās valstīs radīsies arī pirmie Centrālās un Austrumeiropas ūdeņraža pārvades tīklu posmi.

 

75 pret 25%: dabasgāzes infrastruktūra “zaļā” ūdeņraža pārvadei

ES ūdeņraža tīklus paredzēts veidot pakāpeniski: gan piemērojot ūdeņraža pārvadei esošo dabasgāzes infrastruktūru, gan būvējot jaunus, tikai ūdeņradim domātus, cauruļvadus. Tomēr dabasgāzes tīkla piemērošana ūdeņraža pārvadei ES valstīs, visticamāk, būs noteicošā, jo tikai 25% ES ūdeņraža pārvades tīklus paredzēts būvēt no jauna. 75% tīklu veidos “pielāgotā” dabasgāzes infrastruktūra.
Paredzams, ka uz 2050. gadu kopējais pieprasījums pēc “zaļā” ūdeņraža visos ES tautsaimniecības sektoros varētu sasniegt ap 1500 teravatstundām (TWh) gadā, kas ir apmēram trešā daļa no pašreizējā 4600 TWh dabasgāzes patēriņa apvienotajā Eiropā, tāpēc “zaļā” ūdeņraža pārvades tīkliem uz šī gadsimta vidu būtu jāsasniedz vismaz 2000-3000 km.
Baltijas valstis un arī Latvija pārredzamā nākotnē neizskata iespēju uzsākt “zaļā” ūdeņraža ražošanu nedz pilotu projektos, nedz industriālā mērogā, tomēr ūdeņraža pārvades tīkla posmu izveides uzsākšanas jautājums arī mūsu reģionā varētu aktualizēties jau šīs desmitgades otrajā pusē.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ