Līdz 2030. gadam Vācija gandrīz dubultos savas gāzes elektrostaciju jaudas

Vācijas enerģētikas politikas veidotāju mērķis ir iespējami drīz atbrīvoties no “netīrākā” enerģijas ražošanas resursa – oglēm. Lai to panāktu, paredzēts līdz 2030.-2031. gadam praktiski dubultot pašreizējās dabasgāzes ģenerācijas jaudas. Tas palīdzēs garantēt stabilu tīkla darbību un “zaļās” enerģijas balansēšanu.

80% – “zaļi”, 20% – gāzes

Līdz 2030. gadam 80% no visas Vācijā saražotās elektrības jānāk no “zaļajiem” resursiem, valstij pilnībā atsakoties no akmeņogļu un brūnogļu izmantošanas. Slēdzot arī visas kodolstacijas, Vācijai nāksies būtiski investēt gāzē, ko tā arī plāno darīt, nosedzot atlikušos 20% elektrības ražošanas tieši ar esošo un topošo gāzes staciju jaudām.

Visdrošākā enerģijas pārejas periodā

Prognozes liecina, ka Vācijā gāzes patēriņš saruks apkures elektrifikācijas dēļ, taču gāzes elektrostaciju jauda gandrīz dubultosies. Pērn uzstādīto gāzes staciju jaudas kopapjoms bija 27,5 gigavati (GW), bet šajā desmitgadē paredzēts uzbūvēt vēl no 17 līdz 21 GW papildu jaudas. Šī atzīta par visdrošāko un visrentablāko pieeju Vācijas enerģētikas drošības garantēšanai enerģijas pārejas periodā.

LNG un gatavība ūdeņradim

Lai nodrošinātu, ka stacijām pietiek gāzes, Vācija ir apņēmības pilna strauji attīstīt LNG importa termināļu tīklu visā valsts Baltijas jūras piekrastē. Lēš, ka jau 2023. gada beigās Vācijas LNG importa jauda pietuvosies divām trešdaļām no apjomiem, ko tā savulaik saņēma no austrumiem pa sauszemes cauruļvadu tīklu. Taču viss nebeidzas tikai ar dabasgāzi: paredzams, ka jaunajām gāzes elektrostacijām būs jābūt gatavām darboties arī ar ūdeņradi.
Arī Baltijas valstīs darbojas vairākas modernas un lielas gāzes stacijas – tostarp Rīgas TEC-1 un TEC-2, kur nākotnē plānots vienlaikus ar dabasgāzi izmantot arī ūdeņradi.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.