Lielbritānija līdz 2023. gadam atteiksies no malkas un akmeņoglēm mājokļu apkurē

Omulīgi ziemas vakari pie kvēlojoša kamīna ģimenes lokā daudziem Lielbritānijas iedzīvotājiem visai drīz var kļūt par nostalģisku pagātnes ainu, jo šīs valsts valdība lēmusi, ka līdz ar nākamo gadu sāks ieviest nesmalcinātās koksnes (malkas) un akmeņogļu izmantošanas aizliegumu mājsaimniecību sektorā. Jau no 2021. gada februāra malku nevarēs iegādāties iepakojumos, kuru tilpums mazāks par diviem kubikmetriem, savukārt ar 2023. gada februāri malkas un akmeņogļu izmantošana britu mājokļu apsildei tiks pilnībā aizliegta.


Avots: lifehacker.com.au

 

Pretī tīrākai nākotnei

Kā liecina Lielbritānijas valdības publiskotā informācija, malkas krāsnis un akmeņogļu apkures katli ir valstī lielākais summārais gaisa piesārņojuma avots, kura ekoloģiskā ietekme pārsniedz pat autotransporta ietekmi. Un šis piesārņojums, īpaši putekļu un pelnu daļiņu veidā, iekļūst dziļi cilvēka elpvados un plaušās, bieži izraisot nopietnas veselības problēmas un pat grūti ārstējamas saslimšanas. Vēl vairāk: valdības aptaujātie sabiedrības veselības jomas eksperti apgalvo, ka gaisa piesārņojuma izraisītu saslimšanu rezultātā Britu salās gada laikā pāragri mirst ap 40 000 cilvēku. Malkas un akmeņogļu izmantošanas aizliegumam mājsaimniecībās šo situāciju jāpalīdz labot.

Šobrīd ikviens, kas vēlas veidot malkas vai akmeņogļu krājumus izmantošanai tuvākajā nākotnē, to var droši darīt: nekas neliedz mājsaimniecībām izmantot akmeņogles un malku vēl nepilnus trīs gadus. Tomēr jau 2020./2021. gada ziemas sezonā jārēķinās ar strauju šo energoresursu piedāvājuma kritumu mazumtirdzniecības sektorā.

Lielbritānija gan ir viena no retajām, bet ne vienīgā Eiropas valsts, kas nolēmusi nacionālā vai municipālā līmenī aizliegt viena vai vairāku energoresursu veidu izmantošanu kādā patēriņa sektora daļā. Tā jau tālajā 1990. gadā Īrija galvaspilsētā Dublinā tika ieviests aizliegums tirgot un izmantot bitumena degvielu, kas pazīstams arī kā “dūmu ogļu aizliegums”. Pēc Īrijas Komunikāciju, klimata un vides departamenta datiem, kopš aizlieguma ieviešanas Dublinā ir novērsti aptuveni 8000 priekšlaicīgu nāves gadījumu, un būtiski uzlabojusies pilsētas gaisa kvalitāte.

 

Skars arī dažas Latvijas pilsētas

Baltijas valstīs un arī Latvijā pagaidām nav ierosināts vai ieviests neviena degvielas veida izmantošanas aizliegums mājsaimniecību apkurei. Tiesa, vienā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam punktiem ministrija rosina Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotājus atteikties no malkas apkures un tā vietā pieslēgties centralizētai siltumapgādei. Plāns paredz, ka šo pilsētu iedzīvotājiem līdz 2027. gadam būs jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām. Šobrīd gan par plāna realizāciju ir vairāk jautājumu nekā atbilžu: piemēram, kā un pār kādiem līdzekļiem veikt krāšņu reģistra izveidi, un kādā veidā reāli kontrolēt, ko katras mājsaimniecības krāsnī katrā konkrētā dienā tās īpašnieki sadedzina.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.


 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk