Lietuvā ieviesīs „netīro” auto nodokli
No 2020.gada vidus Lietuvā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, privātā autotransporta īpašniekiem par savu auto būs jāmaksā nevis uz to motora jaudu un tilpumu, bet gan oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu balstīts ekspluatācijas nodoklis. Šādu lēmumu 2019.gada decembrī pēc ilgām un asām diskusijām pieņēma Lietuvas Seims.
No 2020. gada jūlija par katru Lietuvā reģistrēto vidi piesārņojošo automašīnu būs jāmaksā nodoklis, kas svārstīsies no 13,5 eiro (EUR) līdz EUR 540 atkarībā no transportlīdzekļa veida un CO2 izmešu apjoma, ja tas pārsniedz 130 gramus CO2 uz kilometru (km). Ja izmešu daudzums ir 131–140 gramu CO2 uz km robežās, tad nodoklis par dīzeļdegvielas auto būs EUR 30–540, par benzīna auto – EUR 15–270, bet par ar gāzi darbināmu auto – EUR 13,5–243. Savukārt, CO2 izmešiem pārsniedzot 301 gramu/km, nodokļu likme būs fiksēta: EUR 540 dīzeļdegvielas auto, EUR 270 benzīna un EUR 243 ar gāzi darbināmiem auto.
No nodokļa nomaksas būs atbrīvoti antīko automašīnu īpašnieki. Tāpat nodoklis nebūs jāmaksā arī pārreģistrējot transporta līdzekli.
Jaunais nodoklis Lietuvā tiek uztverts neviennozīmīgi un saņem visai asu kritiku. Piemēram, Lietuvas Seima pozīcija šaubās, vai CO2 nodoklis tiešām veicinās masveidīgu videi nedraudzīgu automašīnu nomaiņu pret jaunākiem un „tīrākiem” spēkratiem un vai „netīro” auto izmantošanas ierobežojums stimulēs biežāku un regulārāku sabiedriskā transporta izmantošanu visā Lietuvas teritorijā. Daudzviet lauku rajonos un pat piepilsētās sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota vai arī šis transports kursē reti un neregulāri. Vēl vairāk, likumu pretrunīgi vērtē arī vides aizsardzības aktīvisti, jo tas koncentrē uzmanību tikai uz vienu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju veidu – CO2, līdz ar to apejot slāpekļa savienojumu un sēra, kā arī cieto daļiņu emisiju ierobežojuma problēmas.
Tomēr vislielāko neizpratni sabiedrībā izsaucis fakts, ka nodoklis, visticamāk, netiks piemērots visos transporta segmentos, un vieni no lielākajiem vides piesārņotājiem: kravas automašīnas un smagā lauksaimniecības tehnika, no tā nomaksas varētu izvairīties.
Saskaņā ar Lietuvas enerģētikas un klimata rīcības plāna projektu 2021–2030, līdz 2030. gadam Lietuvas mērķis ir SEG emisiju samazinājums par 9% (salīdzinājumā ar 2005. gadu), un transporta dekarbonizācijai šajā procesā atvēlēta nozīmīga loma.
Atgādinām arī, ka uz 2019.gada beigām 22 no 28 ES dalībvalstīm ir ieviesušas kādu no CO2 emisiju apjomam piesaistīto auto nodokļu formām, savukārt sešās dalībvalstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā, šādi nodokļi pagaidām ieviesti nav. Latvijā uz CO2 emisiju apjoma balstīto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā vieglo automobiļu, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2008.gada 31.decembra, īpašnieki. Nodokļa apjoms svārstās no EUR 12 visa veida auto ar CO2 izmešu daudzumu 51–95 grami/km līdz EUR 756 visa veida auto ar CO2 izmešu daudzumu no 351gramiem/km.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.