Lietuva varētu pievienoties Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgum 2022. gadā

Jau vairāk nekā pusgadu veiksmīgi darbojas Baltijas valstu un Somijas apvienotais dabasgāzes tirgus – pirmā šāda veida starpvalstu dabasgāzes tirgus platforma Eiropas Savienībā. Bet vai tā aptver visas trīs Baltijas valstis? Diemžēl pagaidām nē, jo lielākais Baltijas dabasgāzes patērētājs un vienīgais sašķidrinātās dabasgāzes importētājs – Lietuva, pagaidām tai nav pievienojies. Tomēr visai drīz pievienošanās varētu notikt. Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas darba grupa sadarbībā ar Eiropas Komisiju izstrādājusi un šī gada 20. aprīlī apstiprinājusi ceļa karti, ar kuru tiek izveidots process turpmākajai Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus integrācijai. Saskaņā ar šo dokumentu Lietuvas pievienošanās vienotajam dabasgāzes tirgum varētu notikt jau pēc diviem gadiem.

 


Avots: vectorstock.com

 

Vēl ir daudz darāmā

Šogad tiks veikti vairāki priekšdarbi, kas nepieciešami, lai Baltijas valstu un Somijas regulatori varētu saskaņot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru (PSO) savstarpējās kompensācijas mehānisma risinājumu un tarifu noteikšanas principus. Pašreiz jau uzsākts arī tirgus ietekmes izvērtējums ieejas-izejas tarifu nepiemērošanai uz Latvijas-Lietuvas robežas.

Tāpat jāvienojas par kompensācijas mehānisma risinājumu, jo gala lēmums par kompensācijas mehānisma risinājumu un tarifu noteikšanas principiem Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem ir jāpieņem līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim.

Regulatori un PSO ir sākuši darbu arī pie vienotās sistēmas noteikumu izstrādes saistībā ar dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas jautājumiem. Vienlaikus šogad tiek plānots veikt izpēti par potenciālajiem sastrēgumiem Lietuvas-Latvijas un "Balticconector" starpsavienojuma posmā, kā arī par papildu jaudas ierobežojumiem, kas var rasties, izveidojot vienotu balansēšanas zonu.

 

Vairāki scenāriji un klupšanas akmens

Ņemot vērā Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgus integrācijas beigu posma tehniskos un finansiālos izaicinājumus, ceļa kartē ir paredzēti pat vairāki Lietuvas tirgus integrācijas scenāriji. Piemēram, viens no tiem paredz vienotas tarifu zonas izveidi starp Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu 2022. gadā, bet kopējās balansēšanas zonas izveidi tikai 2024. gadā, kad tiks pabeigts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekts.

Šobrīd nav šaubu, ka Lietuvai ir ļoti liela interese pievienoties reģionālajam dabasgāzes tirgum, un jautājums ir tikai par nosacījumiem. Kā zināms, no sākotnējā tirgus integrācijas procesa Lietuva izstājās tādēļ, ka vēlējās saņemt proporcionāli lielāku daļu no kopīgajiem ieņēmumiem tikai savas valsts dabasgāzes PSO izmaksu segšanai. Tas bija klupšanas akmens, par kuru neizdevās vienoties līdz 2020. gadam.

Atgādinām, ka šī gada 1.janvārī darbu sāka vienotais Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirgus, kura galvenais devums bija Somijas dabasgāzes tirgus izolācijas izbeigšana un Baltijas tirgus kapacitātes palielināšana. Kopumā tā darbības uzsākšana pozitīvi ietekmēja arī visa reģiona gāzapgādes sektora ilgtspēju, jo līdz ar Somijas pievienošanos Baltijas dabasgāzes tirgum tā apjoms pieaudzis par apmēram 50% un būtiski palielinājies arī pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzglabāšanas jaudām.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk