Lietuva viedo elektrības un dabasgāzes skaitītāju ieviešanai aizņemsies 110 miljonus eiro

Aktīva dabasgāzes un elektrības viedo skaitītāju uzstādīšana (viedizācija) Eiropas Savienībā (ES) norit jau vairāk nekā desmit gadus. Daudzas ES dalībvalstis savas viedizācijas programmas jau ir noslēgušas, bet ļoti neliela daļa nav pat uzsākušas. Starp šīm valstīm jāmin arī Lietuva – vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur elektrības un dabasgāzes uzskaites masveida viedizācija varētu sākties tikai šī gada pašās beigās. Lai paātrinātu viedo skaitītāju ieviešanas projekta realizāciju, Lietuvas valstij piederošais enerģētikas koncerns “Ignitis Grupe” 2020. gada rudenī aizņemsies 110 miljonus eiro (EUR) no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

 

Lietuva – tikai viedizācijas ceļa sākumā

EIB finansējums tiks nodots “Ignitis Grupe” meitasuzņēmam – elektrības un dabasgāzes sadales operatoram “Energijos Skirstymo Operator” (ESO), kas apkalpo ap 1,6 miljoniem klientu visā Lietuvā. Jau šī gada februārī ESO paziņoja, ka ir izraudzīti seši potenciālie viedo skaitītāju piegādātāji un ka līgums ar izvēlēto kompāniju tiks slēgts šī gada nogalē.

Praktiski vienlaikus ar līguma slēgšanu plānots sākt arī viedo skaitītāju piegādi un uzstādīšanu klientu objektos. Sākotnēji uzņēmums iegādāsies aptuveni 1,2 miljonus viedo elektrības un dabasgāzes skaitītāju, kuru piegādātājs būs atbildīgs arī par skaitītāju datu arhivēšanas, IT un komunikācijas risinājumiem.

Enerģijas uzskaites viedizācijas programmas Lietuvā mērķis ir līdz 2023. gada nogalei uzstādīt 1,8 miljonus elektrības un 120 000 dabasgāzes skaitītāju visos patēriņa sektoros, ieskaitot mājsaimniecības.

 

Kā veicas ES un Latvijai

Plānots, ka līdz 2020. gada beigām ES ap 45 miljardi EUR tiks ieguldīti aptuveni 45 miljonu viedo dabasgāzes un gandrīz 200 miljonu viedo elektrības skaitītāju uzstādīšanā. Tādējādi uz 2021. gada sākumu viedos dabasgāzes skaitītājus izmantos 40%, bet viedos elektrības skaitītājus – gandrīz 75% eiropiešu.

Vairumā ES dalībvalstu paredzēts veikt pilnīgu elektrības patēriņa viedizāciju, savukārt pilnīgu viedo dabasgāzes uzskaiti pagaidām apņēmušās realizēt tikai dažas valstis, piemēram, Itālija un Somija. Viedās uzskaites izmaksu aplēses ES dalībvalstīs atšķiras, taču vidēji šādas sistēmas uzstādīšana katram lietotājam izmaksā ap 200–250 EUR.

Latvijā viedizācijas programma tiek vienlaikus realizēta gan elektrības, gan dabasgāzes sektorā. Tāpat kā vairumā ES dalībvalstu, arī pie mums paredzēts pilnībā viedizēt elektrības uzskaiti – un tas varētu notikt jau nākamā gada beigās, bet dabasgāzes sektorā objektīvu finansiālu apsvērumu dēļ pilnīga uzskaites viedizācija šobrīd nav paredzēta. Tas nozīmē, ka mājsiamniecību sektorā viedais dabasgāzes skaitītājs varētu tikt uzstādīts klientam, kas dabasgāzi izmanto mājas vai dzīvokļa apkurei un siltā ūdens sagatavošanai, bet ne ēdiena pagatavošanai.

Mūsu valstī par viedās dabasgāzes uzskaites aizsākumu uzskatāms 2004. gads, un Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā šobrīd ar telemetrijas palīdzību automātiski tiek apstrādāti apmēram 85% no visiem patēriņa datiem.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ