Nīderlande un Ķīna pēta dziļūdens siltuma ieguvi ēku apkurei

Ēku apkurei un dzesēšanai tiek patērēti ap 50% no visiem pasaules energoresursiem, un lielākā daļa no šī siltuma un aukstuma tiek saražota, izmantojot neatjaunīgos resursus vai no dažādiem avotiem nākušu elektrību. Līdzīga situācija ir arī Nīderlandē un Ķīnā, kas šobrīd kopīgiem spēkiem apņēmušās “zaļināt” ēku apkuri un dzesēšanu, izmantojot dziļūdens nesējslāņos “paslēpto” enerģiju.


Jau vairāk nekā divdesmit gadus

Par to, ka dziļūdens nesējslāņus var izmantot kā potenciālu siltuma vai aukstuma avotu, ir zināms jau sen, jo pirmie eksperimentālie projekti šajā jomā tika īstenoti pirms vairāk nekā 20 gadiem. Tas notika vienlaikus Ķīnā un Nīderlandē, kur zinātnieki konstatēja, ka aptuveni 200 metru dziļumā temperatūra saglabājas nemainīga visu gadu un ir vienāda ar gada vidējo gaisa temperatūru uz zemes. Bez tam dziļūdens nesējslāņiem raksturīga augsta ūdens īpatnējā siltumietilpība, savukārt dabiskā pazemes ūdens plūsma padara to par lielisku vidi siltuma uzglabāšanai un atgūšanai.

 

Atdzesēt vasarā un sasildīt ziemā

Kā atzīst Ķīnas un Nīderlandes pētnieku grupa, kas šobrīd strādā pie liela izmēra pilota projekta realizācijas, dziļūdens nesējslāņi ļauj uzglabāt ziemas aukstumu vasarai, bet vasaras siltumu – ziemai, vienkārši cirkulējot gruntsūdeņus, kas nes dabisko siltumenerģiju, cauri ēkām. Ekspertuprāt, ir daudz efektīvāk un videi draudzīgāk “paņemt” zemes dzīlēs esošo siltumu un aukstumu, nevis ražot tos no jauna, dedzinot fosilo kurināmo vai izmantojot elektrību. Tiesa, līdz šim realizēts pavisam neliels skaits – ap 3500 – dziļūdens nesējslāņu apsildes un dzesēšanas projektu, 3000 no kuriem darbojas Nīderlandē un ap 400 – Ķīnā.

 

Nederēs visiem

Diemžēl dziļūdens nesējslāņu siltuma un aukstuma risinājumi nederēs visiem pasaules reģioniem – tie būs piemēroti tikai tām vietām, kur dziļūdens nesējslāņi atrodas porainos nogulumiežos un kur relatīvi viegli nodrošināt ūdens cirkulāciju. Šādi ģeoloģiskie apstākļi atrodami arī Baltijas reģionā un lielākoties Latvijā, kur līdzīgos porainos iežos, tikai krietni lielākā dziļumā, ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ