Nīderlandē vērtē iespēju izbeigt elektrības un siltuma ražošanu no koksnes biomasas

Biomasa ir svarīga Eiropas enerģētikas “zaļināšanas” sastāvdaļa, tomēr tās izmantošana elektrības, kā arī siltuma ražošanai ir izšķērdība - pie šāda secinājuma nākuši Nīderlandes atjaunojamās enerģijas un ekonomikas eksperti. Šī gada jūlijā publiskotajā Nīderlandes valdības neatkarīgās konsultatīvās padomes ziņojumā par biomasas izmantošanas perspektīvām teikts, ka valstī pēc iespējas drīz nepieciešams ne tikai ierobežot, bet arī pilnībā pārtraukt enerģijas ražošanu no koksnes.

Pārāk vērtīgi, lai dedzinātu

Koksnes biomasai ir izšķiroša nozīme veiksmīgā ķīmiskās rūpniecības, būvniecības un lauksaimniecības attīstībā, tomēr ilgtspējīgi audzētas koksnes resursi ir pārāk ierobežoti un vērtīgi, lai tos turpinātu izmantot siltuma un elektrības ražošanai tur, kur pastāv citas oglekļa mazietilpīgas enerģijas ražošanas iespējas.

Kaut gan Nīderlandē biomasas īpatsvars atjaunojamās enerģijas ražošanā ir visai iespaidīgs un pērn tas sastādīja 61%, lielāko daļu no šiem resursiem neaudzē uz vietas, bet gan ieved no citām Eiropas valstīm. Piemēram, visai liels koksnes biomasas imports koksnes granulu veidā Nīderlandē nāk no mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijas.

Tiesa, atsakoties no koksnes biomasas siltuma un elektrības ražošanas, Nīderlandei būs nepieciešams ļoti liels daudzums papildu atjaunojamo enerģijas avotu – saules un vēja elektrostaciju, lai kompensētu koksnes biomasas enerģijas ražošanas iztrūkumu. Un tas vēl nav viss: kā uzsver eksperti, jau vistuvākajā laikā būtu pakāpeniski jāatceļ miljardus eiro vērtās subsīdijas, kas paredzētas biomasas sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai un to izmantošanas atbalstam, vienlaikus veicot ieguldījumu aizsardzības pasākumus un izstrādājot valstiska līmeņa pakāpeniskas biomasas sadedzināšanas pārtraukšanas plānu.

“Zaļš” tikai uz papīra

Nīderlandes valdība, kas vienmēr uzsvērusi biomasas nozīmi valsts emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, uz ekspertu vērtējumu reaģēja neviennozīmīgi. Īpaši tas attiecas uz dokumenta secinājumos izteikto apgalvojumu, ka videi un veselībai kaitīgo izmešu samazināšana Nīderlandē notiek tikai “uz papīra”. Tas nozīmē, ka valdības prezentētie aprēķini neatspoguļo reālo situāciju. Piemēram, sabiedrībai netiek skaidrots, ka videi un cilvēka veselībai kaitīgo izmešu, tostarp oglekļa dioksīda, apjoms, sadedzinot koksni, ir lielāks nekā sadedzinot dabasgāzi. Praktiski tas ir līdzvērtīgs akmeņogļu elektrostaciju izmešu apjomam.

Citās Eiropas valstīs koksnes izmantošanas enerģijas ražošanai ierobežojumi vai aizliegumi pagaidām ir visai reti. Kā viens no piemēriem minama Lielbritānija, kuras valdība lēmusi, ka līdz ar nākamo gadu tiks ieviests nesmalcinātās koksnes (malkas) un akmeņogļu izmantošanas aizliegums mājsaimniecību sektorā. Mūsu valstī pagaidām nav ieviests neviena energoresursu veida izmantošanas aizliegums mājsaimniecību vai citu objektu apkurei. Tiesa, vienā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam punktiem ministrija rosina Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotājus atteikties no malkas apkures un tā vietā pieslēgties centralizētai siltumapgādei. Plāns paredz, ka šo pilsētu iedzīvotājiem līdz 2027. gadam būs jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.