Norvēģijā uzskata, ka ES dota pārāk liela vara regulēt tās enerģētiku

Elektrības un dabasgāzes eksportētājai Norvēģijai būtu jāatbrīvojas no Eiropas Savienības (ES) “diktāta” attiecībā uz enerģētikas regulējumu, bet nākotnē pat jāpārskata enerģētikas sadarbības ar apvienoto Eiropu pamatprincipi. Šādu nostāju vēlēšanu priekšvakarā – turklāt visai apņēmīgi – pauž vairāki Norvēģijas politiskie spēki, tostarp ilggadīgā opozīcijā esošā Centra partija.

Pārāk liela vara ES

Šo politisko spēku pārstāvji uzskata, ka ES dota pārāk liela vara regulēt Norvēģijas enerģētiku, un iebilst pret to, ka Norvēģija 2019. gadā pieņēma ES trešo enerģētikas paketi, kas liberalizēja energoresursu tirgu, liedzot energoresursu piegādātājiem kontroli pār dabasgāzes vadiem un elektrības tīkliem. To noteica arī valsts pievienošanās ES Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER).

Būs “liela cīņa”

Kā uzsver Norvēģijas augošās energoatkarības no ES pretinieki, kaut gan ACER ir izveidota, lai uzlabotu sadarbību starp valstu regulatoriem, tā var darboties arī citā virzienā. Proti, piespiest Norvēģiju izbūvēt vēl vairākus dārgi izmaksājošus elektrības savienojumus ar Eiropu, tādējādi palielinot elektrības cenas pašmāju tirgū. Centra partijas vadība uzsver, ka šī būs “liela cīņa”, jo zemās Norvēģijas elektrības cenas ir konkurences priekšrocība ļoti daudzās rūpniecības nozarēs, kuru zaudēt būtu patiešām liela kļūda.

Ne pirmais ķīviņš

Šī gada “lielās cīņas” solījums nav pirmais ķīviņš ap ES trešās enerģētikas paketes ieviešanu Norvēģijā. Tā 2019. gadā politiskā kustība “Nē ES” iesūdzēja tiesā Norvēģijas valsti par to, ka tā labprātīgi nodeva savas suverēnās enerģētikas jomas regulēšanas tiesības ES aģentūrai ACER, pati neesot ES dalībniece. Toreiz tiesvedības mērķis gan netika sasniegts un ACER autoritāte Norvēģijas enerģētikā palika nemainīga, taču šogad situācija varētu pavērsties arī citādi.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.