Ogles strauji atgriežas Eiropas enerģētikā
Ogles – “netīrākais” no tradicionālajiem enerģijas avotiem – strauji atgriežas Eiropas Savienības (ES) valstu enerģētikā. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 2022.–2025. gada ogļu tirgus analīze rāda, ka ogļu pieprasījums Eiropā būtiski pieauga gan 2021., gan arī 2022. gadā, ko noteica daļēja gāzes aizstāšana ar oglēm elektrības ražošanā.
Pieaug ne tikai Eiropā
ES ogļu patēriņš patiešām ir audzis ļoti strauji, 2022. gadā sasniedzot rekordaugstu līmeni – 478 miljonus tonnu (Mt) gadā, kas ir par 6% vairāk nekā 2021. gadā. Tiesa, būtisks ogļu patēriņa kāpums pēdējos divos gados ir fiksēts ne tikai ES, bet arī pasaulē kopumā. No 2021. līdz 2022. gadam tas ir palielinājies par vairāk nekā 1%, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni – 8000 Mt gadā.
Galvenie vaininieki – Vācija un Polija
Galvenie ES ogļu patēriņa pieauguma vaininieki, kā norāda IEA, bijuši kaimiņvalstis Vācija un Polija, kur ogļu izmantošanas kāpums divos gados bijis īpaši dramatiski augsts. Tā Vācijā tas reģistrēts 19%, bet Polijā 12% apjomā. Turklāt Vācijā ir atkal atvērtas 27 ogļu spēkstacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 10 gigavati.
Cerības uz īslaicīgu renesansi
IEA tomēr norāda, ka ogļu patēriņa pieaugums ES varētu būt vien īslaicīgs un ka tas jau 2025. gada beigās varētu nokristies līdz 371 Mt, lai nekad vairs nepārsniegtu 380 Mt gadā līmeni. Tomēr vienlaikus organizācijas eksperti atzīmē, ka ogļu patēriņa samazinājums ir cieši saistīts ar citu tradicionālo energoresursu pieejamību un apgādes drošību. ES gadījumā ogļu pēkšņo ogļu “renesansi” var pārtraukt vien Eiropas gāzes tirgus stabilitātes atgriešanās.
Baltijas valstis un tajā skaitā Latviju ES ogļu “renesanse” tieši neskar, jo neviena no trim valstīm elektrības vai siltuma ražošanai neizmanto akmeņogles vai brūnogles.