Parīzes pazemes dzesēšanas sistēma kļūs par lielāko un “zaļāko” pasaulē

Parīze ir viena no nedaudzām Eiropas lielpilsētām, kurā izvietota pazemes centralizētās dzesēšanas sistēma, kas nākotnē varētu kļūt arī par franču “zaļā” dzīvesveida pasaules mēroga vizītkarti. Lai to panāktu, 2022. gada jūlijā tika pieņemts lēmums līdz 2042. gadam sistēmas kopgarumu trīskāršot, sasniedzot 252 km. Ja šis ambiciozais mērķis tiks īstenots, tā kļūs par garāko un sazarotāko pilsētas pazemes dzesēšanas sistēmu pasaulē.

Visa pamatā – Sēnas ūdens

Parīzes pazemes dzesēšanas sistēmas pašreizējais kopgarums ir 89 km. Tā sastāv no dažādu diametru pazemes cauruļvadiem un sūkņu mezgliem, kas ļauj vēsajam Sēnas upes ūdenim atdzesēt vairākus nozīmīgus vēsturisko un moderno ēku kvartālus Francijas galvaspilsētas centrā. Kopš aizvadītā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pazemes dzesēšana tiek nodrošināta tādos muzejos kā Luvra, kā arī Francijas Nacionālās asamblejas ēkā. Bez tam šobrīd Sēnas ūdens ļauj arvien karstākajās vasarās atdzesēt arī vairākus simtus biroju ēku un viesnīcu, kuru skaitam pēc desmit gadiem jāsasniedz jau vairāki tūkstoši.

Uz pusi mazāk tēriņu un enerģijas

Aukstuma, tāpat kā siltuma, ražošana prasa daudz enerģijas, kas jāsaražo no šobrīd tik dārgajiem energoresursiem. Tāpēc Parīzē pieņemts lēmums renovēt un paplašināt tieši pazemes ūdens dzesēšanas sistēmu, jo tā ļaus samazināt centralizētajai sistēmai pieslēgto ēku dzesēšanas tēriņus par vismaz 50%. Arī enerģijas taupības izpratnē gaidāms liels ieguvums, jo centralizēta sistēma patērē uz pusi mazāk enerģijas nekā individuālie vai industriālie gaisa kondicionieri (čilleri).

Apkarot “siltuma salu”

Parīzes mērijas pārstāvji atzīst: pieaugot vasaras sezonas gaisa temperatūrai, strauji aug arī pilsētā izvietoto gaisa kondicionieru skaits. Tie, atvēsinot telpas, vēl vairāk “uzsilda” āra gaisu, radot pilsētā tā dēvēto “siltuma burbuļa” jeb “siltuma salas” efektu. Centralizētai dzesēšanas sistēmai šādas blaknes nav. Tas nozīmē, ka, ja visi individuālie gaisa kondicionieri vismaz Parīzes centrālajā daļā tiktu aizstāti ar centralizētu aukstumapgādes sistēmu, vasaras āra gaisa temperatūru šajos blīvi apbūvētajos rajonos varētu samazināt par vienu grādu pēc Celsija, kas ir ļoti būtisks sasniegums.
Arī Baltijas valstu galvaspilsētās dažādos laikos ir rosinātas diskusijas par centralizētas aukstumapgādes tīklu izbūves lietderību vismaz pilsētu centrālajos rajonos. Tomēr pagaidām atbalsts šādiem visai dārgiem projektiem ir bijis relatīvi neliels.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.