Peldošās vēja elektrostacijas varētu masveidā parādīties ES un ASV jau 2024. gadā

Peldošās vēja elektrostacijas ir viena no tuvāko gadu “zaļās” enerģijas attīstības prioritātēm pasaulē. Tās ir tās pašas jūras vēja elektrostacijas, tikai ar šķietami mazu atšķirību: peldošās vēja elektrostacijas izvieto tajās jūru un okeānu daļās, kas tradicionālām jūras vēja iekārtām nav pieejamas – vairāk nekā 60 metru dziļumā. Tur vēja ātrums ir lielāks un pastāvīgāks, un līdz ar to elektrības ražošana ir paredzamāka un vienmērīgāka. Pašlaik gan tikai aptuveni 80 megavati (MW) no kopējās pasaules 30 gigavatu (GW) jūras vēja jaudas ir peldošie, tomēr nākamajos četros-piecos gados ASV un Eiropā, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstīs, peldošo jūras elektrostaciju uzstādīto jaudu apjoms varētu pat desmitkāršoties.


Avots: rechargenews.com

 

Kāpēc peldošās?

Tehnisku ierobežojumu dēļ tradicionālās vēja elektrostacijas ir ļoti sarežģīti un ekonomiski neefektīvi izmantot jau 65–70 m dziļumā, turklāt vairāk nekā 60% pasaules vēja resursu ir koncentrēti tieši tur, kur dziļums pārsniedz 70 un 80 m. Tas nozīmē, ka peldošās jūras vēja elektrostacijas var nodrošināt ievērojamu saražotās elektroenerģijas pieaugumu, salīdzinot ar seklākos ūdeņos izvietotajām vēja elektrostacijām.

Būtiski, ka peldošās vēja elektrostacijas var izvietot arī lielākā teritorijā – maksimāli tālu no kuģu ceļiem, un tām nav bīstami pat vairāk nekā 10 m augsti viļņi. Tiesa, pagaidām “peldošā vēja” izmantošanai ļoti tālu no krasta ir arī savi izaicinājumi – piemēram, ļoti gari kabeļu posmi, kas jāiegulda jūrā, lai nogādātu saražoto elektroenerģiju patērētājiem.

 

Eiropa un ASV – visperspektīvākās

Šobrīd par diviem perspektīvākajiem reģioniem peldošo vēja elektrostaciju izveidei tiek uzskatīti Eiropa un ASV. Eiropai tiek lēsts visaugstākais peldošo vēja elektrostaciju potenciāls – ap 4000 GW, kas, ja salīdzina, ir ievērojami vairāk nekā ASV (2450 GW) un Japānai (500 GW) kopā. Bez tam Eiropā “peldošais vējš” ļaus tādām valstīm kā Norvēģija, Portugāle vai Spānija, kuru tradicionālo jūras vēja elektrostaciju potenciāls ir ļoti ierobežots, kļūt par nozīmīgām vēja enerģijas izmantotājām.

 

Masveida “peldošais vējš” Eiropā un ASV

Paredzams, ka ASV līdz 2030. gadam varētu jūras vēja enerģētikā ieguldīt līdz 70 miljardiem dolāru, apmēram piekto daļu no šiem līdzekļiem novirzot peldošajām vēja elektrostacijām, kuru sākotnējā attīstība plānota Atlantijas piekrastes ziemeļu rajonos – Menas un Masačūsetsas štatos. Kopumā nākamajos četros gados te varētu sākt darbu 200-400 MW “peldošā vēja”.

Savukārt, Eiropā līdz 2024. gadam “peldošais vējš” varētu pieaugt līdz 300-500 MW. Šobrīd Eiropas līdere šajā jomā ir Skotija, kur 2018. gadā darbu sāka pasaulē pirmā un šobrīd arī lielākā peldošā vēja elektrostacija Haivinda ar uzstādīto jaudu 30 MW, bet šogad tiks nodota ekspluatācijā 50 MW jaudas elektrostacija Kinkardīnē.

Tāpat 2020. gada janvārī tika saņemta pirmā 25 MW jaudas peldošajā vēja elektrostacijā “WindFloat Atlantic”, Portugālē, saražotā elektrība. Vācijā, Nīderlandē, Dānijā un Norvēģijā tuvākajos gados paredzēts realizēt “peldošā vēja” projektus ar kopējo jaudu ap 150 MW.

Ar kopējām uzstādītajām sauszemes un jūras vēja jaudām ap 900 MW Baltijas valstīs vēja enerģētika šobrīd ir tikai sākotnējās attīstības stadijā, un tuvākajos gados peldošo vēja elektrostaciju attīstība to teritoriālajos ūdeņos netiek plānota.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk