Pētījums: pasaulē un Eiropā bez problēmām varētu dzīvot, samazinot enerģijas patēriņu par 60%

Līdsas Universitātes zinātnieki Lielbritānijā sadarbībā ar amerikāņu kolēģiem prezentējuši pētījumu par enerģijas pietiekamību Eiropā un pasaulē līdz 2050. gadam. Tā galvenais secinājums: ja globālais enerģijas patēriņš līdz 2050. gadam tiktu samazināts par 60% no pašreizējā apjoma, arī tad būtu iespējams nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus apmēram 10 miljoniem cilvēku.

Pienācīgi dzīves apstākļi – ne tikai pamatvajadzības

Ar jēdzienu “pienācīgi dzīves apstākļi” pētījumā tiek apzīmētas ne tikai cilvēka dzīves pamatvajadzības – tādas kā pārtika, ūdens, mobilitāte, pajumte un higiēna, bet arī augstas kvalitātes veselības aprūpe, izglītība un piekļuve tehnoloģijām (mobilajiem sakariem, datoriem un internetam).

Projektā iesaistītie pētnieki secinājuši, ka enerģijas patēriņa apjoma samazināšanu pasaulē iespējams panākt ar dažādiem un nebūt ne drakoniskiem līdzekļiem. Galvenais jautājums, uz kuru nākas rast atbildi, ir: vai tā enerģija, kas šobrīd tiek tērēta, netiek tērēta lieki, un kādā veidā dažādos pasaules reģionos panākt energoresursu izmantošanas optimizāciju.

Radikālas pārmaiņas nenozīmē atgriešanos “viduslaikos”

Tāpat pētījuma autori uzsver, ka liela energoresursu ietaupījuma panākšana nenozīmē neizbēgamu atteikšanos no ierastā un pašsaprotamā sadzīves komforta. Pirmkārt, būtu nepieciešams samazināt pasaules bagātāko reģionu nesamērīgi lielo enerģijas pārtēriņu, ļaujot izlīdzināt globālo un nacionālo nevienlīdzību enerģētikā. Vienlaikus vajadzīgs novērst arī enerģētisko nabadzību vairāk nekā 20% pasaules iedzīvotāju. Cīnoties pret ideju, ka “vairāk ir labāk”, enerģijas patēriņš, ekspertuprāt, būtu jāsamazina par gandrīz 95 ​​procentiem valstīs, kurās šis patēriņš uz vienu cilvēku gadā ir vislielākais.

Pētījumā tāpat secināts, ka globālās enerģijas racionālākas izmantošanas panākšanai būtu jāveic radikālas izmaiņas daudzos cilvēku dzīves aspektos, taču tas nenozīmē atgriešanos “viduslaikos” – pie vienas spuldzītes istabā vai atteikšanās no ledusskapjiem, veļas mazgājamajām mašīnām, sadzīves elektronikas vai individuālajiem transportlīdzekļiem.

Daži drīkstēs tērēt vairāk

Tomēr apzinoties, ka enerģijas patēriņa būtisks ierobežojums nav vienlīdz iespējams visur pasaulē, pētījuma autori pieļāvuši, ka reģionu un valstu klimatam šajā gadījumā ir izšķiroša loma. Objektīvi vairāk enerģijas jātērē tām valstīm, kas atrodas ļoti karsta vai ļoti auksta klimata joslās, jo tām nepieciešams vairāk resursu komfortablas iekštelpu temperatūras uzturēšanai.

Tāpat nepieciešams paredzēt vairāk enerģijas mobilitātes nodrošinājumam tiem cilvēkiem, kas dzīvo attālos rajonos. Ikvienam jānodrošina arī piemērota izmēra mājoklis, piekļuve tīram karstam un aukstam ūdenim, veļas mazgājamajai mašīnai, ledusskapim, klēpjdatoram un viedtālrunim.

Pētījuma autori arī norāda uz nepieciešamību padarīt efektīvāku sabiedriskā sektora – skolu, slimnīcu, rūpnīcu – enerģijas patēriņu, kā arī veicināt sabiedriskā transporta attīstību tur, kur šādam risinājumam varētu būt ne tikai sociāla nepieciešamība, bet arī vislielākais videi un cilvēka veselībai kaitīgo gāzu samazinājuma efekts.

Baltijas valstīs šobrīd aktīvs enerģijas patēriņa samazinājums nebūtu uzskatāms par prioritāti, jo, piemēram, 2019. gadā Latvijas primārās enerģijas patēriņa apjoms atbilda 196,7 petadžouliem (PJ), savukārt Norvēģijas enerģijas patēriņš – 770,4 PJ,

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.