Pētījums: tīrā ūdeņraža izmantošana ēku apkurei pagaidām nav ekonomiski pamatota

Jaunākajā vācu enerģētikas domnīcas “Agora Energiewende” pētījumā secināts, ka pagaidām tīrā ūdeņraža izmantošana ēku apkurei nav ekonomiski pamatota (tas maksā vidēji 5-9 eiro par kilogramu) un tikai nākotnes ūdeņraža enerģētikas izaugsme Eiropā noteiks, vai šāds izdevīgums jebkad radīsies.

 


Ēku apkurei – viens vai divi procenti

Tā kā daudzi ēku īpašnieki jau šobrīd spriež, pret ko tuvākajos desmit, piecpadsmit gados nomainīt savus novecojušos apkures katlus, interese par ūdeņraža apkures iekārtām strauji aug. Tiesa, ne visi ir vienisprātis, ka ūdeņradis gadsimta vidū Eiropas Savienībā (ES) varēs ieņemt pašreizējo dabasgāzes un cietā kurināmā apkures vietu. Vācu eksperti ir secinājuši, ka līdz 2050. gadam ūdeņradis veidos vien 16-25% no enerģijas galapatēriņa apvienotajā Eiropā, bet ēku apkurei no tiem tiks tērēti tikai viens vai divi procenti.

 

Trīsreiz dārgāks nekā industrijai

Viņuprāt, arī tad, kad ūdeņraža cenas kritīsies, ikdienas lietotājiem ūdeņradis būs dārgs kurināmais. Kaut gan tīrā ūdeņraža ražošanas izmaksām tuvākajos divdesmit gados vajadzētu samazināties līdz aptuveni 1,5 eiro par kilogramu, gala cenas mājsaimniecībām, izmantojot ūdeņradi apkurei, tomēr būs daudz augstākas. Tās varētu būt pat vairāk nekā trīs reizes augstākas par tām ūdeņraža cenām, ko maksās lieljaudas ražotnes vai citi industriālie patērētāji. Bez tam, lai mājas apkures iekārtās sadedzinātu ūdeņradi, nevis biometānu vai gāzu maisījumu, būs jāmodernizē ne tikai gāzapgādes sistēma, bet arī jāiegādājas jauns apkures katls un drošības automātika.

 

Viss tomēr būs atkarīgs no reģiona

Neraugoties uz šīm visai bēdīgajām prognozēm, citu ES valstu eksperti uzsver ūdeņraža un dabasgāzes vienlaicīgas izmantošanas svarīgumu siltuma ražošanā. Vismaz tuvākajās trīs desmitgadēs esošie dabasgāzes tīkli varēs pārvadīt līdz 20% ūdeņraža bez dārgām pārbūvēm un noplūdes riskiem. Arī patērētājiem nebūs nepieciešams pirkt jaunus apkures katlus un veikt dārgas tīkla pārbūves. Tas nozīmē, ka tīrā ūdeņraža sajaukšana ar dabasgāzi vai biometānu daudzviet Eiropā varētu būt svarīgāks ēku apkures risinājums nekā 100% ūdeņradis. Tas attiecas arī uz Baltiju, kur dabasgāzes pārvades infrastruktūra ir viena no modernākajām ES.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ