Pētījums: „zaļās” gāzes vairos nodarbinātību laukos un „draudzēsies” ar dabasgāzi

Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu, Eiropai un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstīm jau šodien jādomā par tā dēvēto „zaļo” vai atjaunojamo gāzu (biogāzes (biometāna), „zaļā” ūdeņraža; AG) ražošanas apjomu pieaugumu, uzsvērts Gāzes klimata konsorcija 2019.gadā veiktajā pētījumā. Īpaši nozīmīga šajā procesā ir biogāzes (biometāna) iegūšana no sadzīves, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumiem un notekūdeņiem, tādējādi stimulējot lokālo nodarbinātību, kā arī biometāna ievadīšana esošajos dabasgāzes tīklos.


Avots: Balcaneu.com

Vai gaidāms darba vietu pieaugums lauku rajonos?

Pašlaik ES biogāzes (biometāna) nozarē ir nodarbināti apmēram 71 000 strādājošo, un lielākā daļa no šim darbvietām ir lokālas – piesaistītas konkrētam reģionam vai pašvaldībai. Savukārt nākotnē, kā prognozēts Gāzes klimata konsorcija pētījumā, biogāzes nozares lokālo darba vietu skaitam ES būtu jāsasniedz no 600 000 līdz 850 000. Tas, protams, ir ļoti nopietns pieaugums, kura panākšanas iespējas pagaidām ir tikai teorētiskas.

Bez tam paredzams, ka līdztekus lauku nodarbinātības stimulēšanai ES, īpaši tās ekonomiski stagnējošos reģionos, biogāzes nozarē ienāks arī daudzi augsti kvalificēti tehniskie speciālisti. Šādu speciālistu darba vietas galvenokārt varētu rasties nozarēs, kas saistītas ar biometāna un „zaļā” ūdeņraža rūpniecisku ražošanu, sarežģītu tehnisko iekārtu uzstādīšanu un ekspluatāciju, savukārt lokālās darba vietas piesaistīs strādātgribētājus biogāzes ieguvei nepieciešamo izejvielu apstrādei un loģistikai.

 

„Jādraudzējas” ar dabasgāzi un jāizmanto esošie gāzapgādes tīkli

Pētījumā tāpat secināts, ka ES dekarbonizācijai ar viszemākajām izmaksām līdz 2050. gadam būtu nepieciešams saražot apmēram 2900 teravatstundas enerģijas no biometāna un „zaļā” ūdeņraža, bet biometāna ekonomiskā efekta paaugstināšanai nepieciešams nodrošināt tā masveida iepludināšanu esošajos gāzapgādes tīklos. Pašreiz gan biometāna nodošana dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā nav pieejama visās ES valstīs, tostarp Latvijā, un līderpozīcijas šajā jomā pieder Vācijai. Šajā valstī darbojas aptuveni 170 ražotnes, kas nodod biometānu gāzapgādes sistēmā.

Atgādinām, ka 2018. gadā kopējais ES biogāzes ražotņu skaits sasniedza teju 18 000. Gandrīz 11 000 šādas ražotnes darbojās Vācijā un ap 1600 Itālijā, Latvijā – 56, bet Lietuvā – 36. ES biogāzes staciju uzstādītā summārā elektriskā jauda 2018. gadā bija ap 10 550 megavatiem (MW) ar vidējo uzstādīto elektrisko jaudu vienai stacijai no 2,7 līdz 0,2 MW (Igaunijā – 0,5MW, Latvijā – 1,1MW, Lietuvā – 1,6MW). Savukārt biometānu aizpērn ES ražoja 540 ražotnēs.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk