Polija atsakās no valsts pēdējās akmeņogļu elektrostacijas, tās vietā nāks dabasgāze

Polijas valsts enerģētikas uzņēmumi „Energa” un „Enea” februāra vidū paziņoja par finansējuma apturēšanu savam kopīgajam elektrostacijas būvniecības projektam – tā dēvētajai Ostrolekas C akmeņogļu elektrostacijai ar uzstādīto jaudu 1 gigavats. Šai stacijai, kuras būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, vajadzēja kļūt par pēdējo akmeņogļu elektrostaciju, kas tapusi Polijas teritorijā.

Efektīvākajai ogļu elektrostacijai Polijā – nē

Ostroleka C atrodas blakus Ostrolekas A un B elektrostacijām uz Ržekuņas komūnas un Ostrolekas pilsētas robežas, un to bija plānots aprīkot ar īpaši efektīvu suprakritisku katlu un kompānijas „GE Power” ražotu tvaika turbīnu ģeneratoru. Enerģijas ražošanas mezgls tiktu izveidots tā, ka tas izmantotu akmeņogles kā primāro un koksni kā sekundāro kurināmo. Ostrolekā C bija paredzēts izveidot slēgtu dzesēšanas sistēmu ar dzesēšanas torņiem, kur dzesēšanai izmanto ūdeni no Narevas upes.

Ar enerģijas ražošanas efektivitāti virs 46% Ostroleka C kļūtu par vienu no efektīvākajām termoelektrostacijām Polijā.

Tomēr jau aizvadītā gada beigās Polijas lielākais naftas pārstrādes uzņēmums „PKN Orlen”, kas decembrī paziņoja par plāniem pārņemt „Energa”, tāpat informēja par vēlmi aizstāt akmeņogļu enerģijas ražošanu ar enerģijas ražošanu no dabasgāzes. Pirmā „PKN Orlen” lieljaudas dabasgāzes elektrostacija varētu tapt Polijas ziemeļaustrumos.

Līdz ar to gan „PKN Orlen” plāni, gan arī Eiropas Savienības (ES) klimata ilgtspējas politika, gan arī stingrākā Eiropas Investīciju bankas enerģētikas projektu finansēšanas politika ir veicinājušas lēmumu par Ostrolekas C stacijas projekta apturēšanu. Visticamāk, šis lēmums nesīs sev līdz arī pilnīgu būvdarbu apturēšanu, bet līgums, kas parakstīts ar projekta realizētājiem – „GE Power” un „Alstom Power Systems”, ļauj bez būtiskām sankcijām apturēt stacijas būvniecību tikai uz laiku līdz 90 dienām. No šī gada janvāra beigām būvdarbi Ostrolekā C tiek veikti tikai 5% apjomā no plānotā.

Akmeņogļu vietā nāks dabasgāze

Polija, kas joprojām lielāko daļu elektrības ražo no akmeņoglēm, bija vienīgā ES valsts, kas pērnā gada decembrī neapņēmās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, apgalvojot, ka tam nepieciešams vairāk laika.

Tajā pat laikā daļa valsts enerģētikas politikas veidotāju uzskata, ka šis mērķis ir sasniedzams. Viņi norāda uz dabasgāzi kā efektīvāko un ekonomiski pamatotāko pārejas kurināmo, kas saprātīgos laika ietvaros var palīdzēt Polijai pārorientēt enerģētiku no cietā kurināmā uz tīrākiem enerģijas avotiem, tādiem kā vēja un saules enerģija, kā arī kodolenerģija.

Atgādinām, ka Polija pagaidām nav paziņojusi konkrētu laiku, kad varētu tikt slēgtas tās akmeņogļu elektrostacijas. Savukārt, par visu savu akmeņogļu staciju slēgšanu konkrētā termiņā jau paziņojušas daudzas ES dalībvalstis, tostarp: Francija (2021. g.), Zviedrija (2022. g.), Īrija, Itālija, Austrija (2025. g.), Somija un Nīderlande (2029. g.), Dānija un Portugāle (2030. g.). Beļģija jau 2016. gadā kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kurā visas akmeņogļu elektrostacijas savu darbu beigušas uz visiem laikiem. Baltijas valstīs akmeņogļu izmantošanas jautājums nav aktuāls, jo Igaunijā, Latvijā un Lietuvā akmeņogļu iegulas neatrodas un elektrības ražošanai akmeņogles izmantotas netiek.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.