Somija kļūs par vienīgo urāna ieguvēju Eiropā

Enerģētikas neatkarības stiprināšana un energoresursu importa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prioritātēm. Tiesa, mazas oglekļa ietilpības energoresursu (izņemot „zaļos” avotus) Eiropā nav īpaši daudz, un ne visi no tiem ir plaši pazīstami. Kā piemēru šeit var minēt kodoldegvielas izejvielu urānu, kas dažās ES valstīs nelielā koncentrācijā atrodams citu metālu ieguves pārpalikumos. Viena no nedaudzajām ES valstīm, kur urānu var iegūt šādā veidā, ir Somija.

2020. gada 5. februārī Somijas valdība piešķīra uzņēmumam „Terrafame” urāna ieguves un pārstrādes atļauju. Līdz ar to visai drīz Somija kļūs par vienīgo ES valsti, kas iegūst urānu un ražo kodoldegvielas sagataves.


Olkiluoto atomelektrostacijas komplekss, Somija. Avots: energypost.eu

 

Blakusproduktu izmantošana somiem liekas pašsaprotama

„Terrafame”, kura kontrolpakete (70% akciju) pieder Somijas valstij, galvenās darbības jomas ir niķeļa un cinka ieguve, savukārt urāns ir šo metālu ieguves blakusprodukts, kura lietderīga izmantošana, pēc uzņēmuma vadības domām, ir pašsaprotama. Tiesa, „Terrafame” iegūtā urāna koncentrācija iežos ir pavisam neliela: aptuveni 17 mg/kg, savukārt vidējā urāna koncentrācija Somijas pamatiežos ir vēl zemāka – vien 4 mg /kg.

„Terrafame” ir tiesības iegūt un pārstrādāt līdz 250 tonnām urāna katru gadu, lai gan uzņēmums lēš, ka faktiskais resursu apjoms varētu būt nedaudz mazāks. Urāna ieguvi Somijā plānots sākt jau 2020. gada otrajā pusē.

 

Kodoldegvielu ražos citur

Tā kā Somijā netiek ražota kodoldegviela un šādas ražošanas uzsākšana ir maz iespējama, abas valstī darbojošās atomelektrostacijas (AES) – Lovīsa un Olkiluoto, tiešu labumu no urāna ieguves un pārstrādes negūs. Visas saražotās kodoldegvielas sagataves paredzēts eksportēt uz Ziemeļameriku vai Eiropas valstīm bagātināšanai un kodoldegvielas ražošanai. Tomēr kodoldegvielas sagatavju eksporta uzsākšanai „Terrafame” šogad vēl nepieciešams saņemt Somijas Ārlietu ministrijas, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) atļauju.

 

Urāna ieguvēju kļūst mazāk, līderi – nemainīgi

Aizvadītajos piecos gados urāna rūdas ieguvējvalstu skaits pasaulē ir samazinājies no 18 līdz 15. Urānu vairs neiegūst trīs ES valstis: Vācija (kopš 2015. gada), Rumānija un Čehija (kopš 2017. gada). Savukārt vadošo urāna rūdas ieguvējvalstu trijnieks aizvadītajā desmitgadē nav mainījies: Kazahstāna (43% no globālās urāna ieguves), Kanāda (13%), Austrālija (12%).

No trijām Baltijas valstīm zemas koncentrācijas urāns sastopams tikai Igaunijā, kur laika periodā no 1947. līdz 1952. gadam 5 hektāru platībā Silamē apkārtnē tika iegūts ap 270 000 tonnu urānu saturošu iežu. Viss no šiem iežiem iegūtais urāns tika izmantots PSRS militārajā rūpniecībā, tajā skaitā pirmās padomju atombumbas izveidei 1948.-1949. gadā.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk