Spānija vēlas līdz 2030. gadam uzstādīt 10% no visām ES “zaļā” ūdeņraža ražošanas iekārtām

Sekojot Francijas un Vācijas piemēram, arī Spānija šī gada rudenī apstiprinājusi savu “zaļā” ūdeņraža stratēģiju līdz 2030. gadam, kur izvirzīts ļoti ambiciozs mērķis: nākamajos desmit gados valstī uzstādīt “zaļā” ūdeņraža ražošanas iekārtas ar kopējo jaudu 4 gigavati. Tā ir desmitā daļa no visām plānotajām Eiropas Savienības (ES) “zaļā” ūdeņraža jaudām.


Avots: h2-view.com

 

8,9 miljardi eiro desmit gados

Spānijas enerģētikas politikas veidotāji ir pārliecināti, ka valsts labi attīstītā dabasgāzes uzglabāšanas un transporta sistēma kopā ar bagātīgajiem saules un vēja enerģijas resursiem jau tuvākajā nākotnē padarīs to par būtisku Eiropas līmeņa atjaunojamās elektrības ražošanas centru. Līdztekus saules un vēja enerģētikas attīstībai nākamajos desmit gados tiks likts arī pamats industriāla mēroga “zaļā” ūdeņraža ražošanai Spānijā.

Ūdeņraža izmantošanas sektora “zaļināšanas” stratēģija laika periodam no 2020. līdz 2030. gadam ir balstīta uz apņemšanos aizstāt ceturto daļu no gandrīz 500 000 tonnām fosilā ūdeņraža, ko Spānijas rūpniecība patērē katru gadu, ar šī resursa “zaļo” analogu. Tāpat iecerēts, ka tūkstošiem ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu parādīsies uz valsts ceļiem un dzelzceļiem jau tuvāko piecu gadu laikā.

Industriāla mēroga “zaļā” ūdeņraža ražošana nav lēts pasākums, un ir aprēķināts, ka nākamajos 10 gados Spānijas valdībai un energokompānijām tajā būs jāinvestē ap 8,9 miljardiem eiro.

 

Energokompānijas gatavas līdzdarboties

“Zaļā” ūdeņraža stratēģijas mērķu sasniegšanu gatavas atbalstīt arī daudzas Spānijā strādājošās energokompānijas. Pašmāju enerģijas gigants “Iberdrola” jau paziņojis, ka nākamgad pabeigs 150 miljonus eiro vērtās Puertoļano (Siudadrealas) “zaļā” ūdeņraža ražotnes būvi ekonomiski depresīvajā Spānijas akmeņogļu ieguves reģionā.

Jaunā ražotne – lielākais šāda veida objekts Eiropā, ne tikai dažādos “Iberdrola” enerģijas ražošanas avotu grozu, bet arī sniegs būtisku sociālekonomisko labumu: tā nodrošinās ap 700 jaunu darba vietu un palīdzēs ik gadu ietaupīt 39 000 tonnu oglekļa dioksīda izmešu. Puertoļano ražoto “zaļo” ūdeņradi izmantos vietējā “Fertiberia” amonjaka rūpnīca.

Savukārt naftas un dabasgāzes kompāniju grupa "Repsol" sadarbībā ar Saūda Arābijas naftas gigantu "Saudi Aramco" plāno Spānijas ziemeļu naftas pārstrādes rūpnīcā uzsākt sintētiskās degvielas ražošanu, izmantojot “zaļo” ūdeņradi.

 

Citviet Eiropā

Atgādinām, ka šī gada jūlijā tika pieņemta ES “zaļā” ūdeņraža attīstības stratēģija, kuras mērķis ir ilglaicīgā perspektīvā nodrošināt pilnīgu pāreju uz “zaļā” ūdeņraža izmantošanu Eiropā. Taču, lai īsā un vidējā termiņā palielinātu ūdeņraža ražošanu, nepieciešams atbalstīt arī tā dēvēto mazoglekļa jeb “zilo” ūdeņradi, kas iegūts no maksimāli tīriem fosilajiem energoresursiem – piemēram, dabasgāzes.

Bez Spānijas vēl divas ES dalībvalstis – Francija un Vācija, ir nākušas klajā ne tikai ar saviem nacionālajiem “zaļā” ūdeņraža atbalsta plāniem, bet arī šī atbalsta finansējuma aplēsēm. Tā nākamajos divos gados vien Francija “zaļā” ūdeņraža projektos plāno investēt ap 2 miljardiem eiro, savukārt Vācija līdz 2030. gadam ir paredzējusi šim mērķim novirzīt 9 miljardus eiro.

Neviena no trim Baltijas valstīm pagaidām nav izstrādājusi savu “zaļā” ūdeņraža stratēģiju, un šobrīd tādu objektīvu iemeslu kā ierobežotas vēja un saules enerģijas jaudas mūsu reģionā dēļ netiek plānotas arī vērienīgas investīcijas “zaļā” ūdeņraža ražotnēs.


 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ