„Stīvēšanās” beigusies: gāzesvada GIPL posmu tomēr būvēs lietuvieši
Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL) ir unikāls projekts – vienīgais dabasgāzes starpsavienojums, kas tuvākajos gadu desmitos fiziski savienos Polijas un Lietuvas, bet faktiski kontinentālās Eiropas un visu triju Baltijas valstu, kā arī Somijas gāzapgādes sistēmas. Šis gāzesvads ir arī galvenais priekšnosacījums Baltijas dabasgāzes tirgus integrācijas turpinājumam dienvidu virzienā.
GIPL izveides darbi nosacīti iedalāmi divās daļās – Lietuvas un Polijas teritorijās atrodošos posmu būvniecībā, un 2019.gada decembrī ir beigusies vairāk nekā pusgadu ilgā „stīvēšanās” ap to, kam tiks uzticēta GIPL Lietuvas posma izbūve. Pēc atkārtotas pieteikumu izvērtēšanas jaunā gāzesvada Lietuvas posma būvniecības konkursā atkal uzvarējuši pašmāju uzņēmēji, kompānijas "Alvora" vadītā uzņēmumu grupa.
"Alvora" kopā ar partneri "Šiauliu dujotiekiø statyba" iesniegusi ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, kura izmaksas ir EUR 79,85 miljoni, krietni apsteidzot atkal otrajā vietā palikušo "MT Group" un tās Polijas partneri "Rafako". Viņu piedāvātā cena bija par EUR 5 miljoniem augstāka – EUR 84,985 miljoni. Līdz ar to pielikts punkts neskaidrībām, kam tad īsti – "Alvora" vai "MT Group", būvniecības darbus uzticēt.
Būvdarbu veicēja izvēles process nebija ātrs, tomēr, pateicoties aktīvai Lietuvas un starptautisko kompāniju dalībai konkursā, projekta izmaksas izdevies samazināt par apmēram piektdaļu salīdzinājumā ar plānotajiem EUR 136 miljoniem.
Atgādinām, ka arī sākotnēji par konkursa uzvarētāju tika atzīta "Alvora", bet "MT Group", kas palika otrajā vietā, vērsās Lietuvas Sabiedrisko iepirkumu dienestā (SID), kā arī mēģināja iepirkuma procesu apturēt tiesas ceļā. Pamatojoties uz SID ieteikumu, Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS "Amber Grid" valde 2019.g. oktobra beigās atsauca tā paša gada 6.augustā pieņemto lēmumu apstiprināt līguma ar "Alvora" noteikumus un vēlreiz atgriezties pieteikumu izvērtēšanas sākumpunktā.
Būvniecības darbus plānots sākt 2020.gada janvārī un pabeigt līdz 2022.gada 1.janvārim.
Tā kā līdz ar GIPL izbūvi tiks pārtraukta Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes sistēmu vēsturiskā izolētība no Eiropas valstu gāzapgādes sistēmām, šī projekta kopējās izmaksas ir visai iespaidīgas – ap EUR 500 miljoniem, Lietuvas posma izmaksas – ap EUR 136 miljoni. Līdz ar to arī no GIPL piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma – līdz EUR 295,4 miljoniem, tikai EUR 58 miljoni tiks novirzīti Lietuvas posma būvniecībai.
Kopumā "Amber Grid" un Polijas pārvades sistēmu operatoru "Gaz-System" būvētā GIPL garums sasniegs 508 kilometrus, no kuriem 165km atradīsies Lietuvas, bet 213km Polijas teritorijā. Pa 700 milimetru diametra cauruļvadu Baltijas valstu virzienā būs iespējams transportēt līdz 27 teravatstundām (TWh), bet Polijas virzienā – līdz 21TWh dabasgāzes gadā.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.