Taps “zaļās” kuģniecības koridors starp Āziju un Eiropu

Lai veicinātu starptautiskās kuģniecības “zaļināšanu”, 22 pasaules valstis, tostarp Austrālija, Kanāda, Francija, Japāna, Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste un ASV, ir parakstījušas deklarāciju par sešu nulles emisiju jeb “zaļās” kuģošanas koridoru izveidi līdz 2025. gadam. Kā viens no pirmajiem varētu tapt “zaļās” kuģniecības koridors starp Eiropu un Āzijas reģionu, kur kā degviela tiks izmantotas “zaļās” gāzes: “zaļais” CNG, bioLNG un nākotnē arī “zaļais” ūdeņradis.

Vairāk nekā lidmašīnas

Ar kuģiem tiek pārvadāti 80% no visām pasaules precēm, un tie rada apmēram 3% no kopējā kaitīgo izmešu apjoma. Šo emisiju apjoms, lai arī varētu šķist procentuāli neliels, patiesībā ir pat lielāks par visu summāro izmešu daudzumu globālajā lidmašīnu transportā. Un, līdzīgi kā gaisa transportā, arī jūras pārvadājumos izmešu samazināšana būs ļoti ilgs un sarežģīts process.

“Zaļie” koridori – “zaļai” kuģošanai

Viens no veidiem, kā sasniegt nozares “zaļināšanas” mērķus, ir izveidot ierobežotu skaitu liela apjoma “zaļās” kuģošanas koridoru starp galvenajiem ostu mezgliem dažādās pasaules daļās – piemēram, starp Japānu un Austrāliju un Āziju un Eiropu. Saskaņā ar Londonas Universitātes koledžas pētnieku veikto analīzi “zaļie” kuģniecības koridori ir kritiski svarīgi, lai ļautu starptautiskajā kuģniecībā ieviest ilgtermiņa vides draudzīguma risinājumus, gūt jaunu darbības pieredzi, samazināt izmaksas un risināt drošības problēmas, kas saistītas ar radikālām izmantotās degvielas izmaiņām.

Vajadzīgs uzpildes punktu tīkls

Viens no lielākajiem kuģošanas ceļiem ir Āzijas-Eiropas konteineru maršruts, kas rada vairāk kaitīgo izmešu nekā jebkurš cits jūras, gaisa vai ceļu tirdzniecības maršruts pasaulē. Sava lielā apgrozījuma dēļ tieši šis koridors varētu kļūt par globālo jūras pārvadājumu maršrutu “zaļināšanas” pirmo bezdelīgu. Turklāt tā izveidei kā tradicionālo kuģu degvielu alternatīvas, visticamāk, tiks piesaistītas “zaļās” gāzveida degvielas, pie kuru uzpildes punktu tīkla izveides visā kuģniecības koridora garumā jāsāk darbs jau tuvākajā laikā.
Tā kā Baltijas reģiona valstis atrodas mazliet nomaļus no šī jūras pārvadājumu ceļa, tā “zaļināšanas” pasākumos tās netiks iesaistītas, tomēr arī Baltijā tiek domāts par jūras transporta “zaļināšanu”, tostarp izveidojot plašu LNG un nākotnē bioLNG bunkurēšanas (kuģu uzpildes jūrā un ostu akvatorijās) tīklu.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.