Vācijā 2030. gadā 30% aviācijas degvielas iekšzemes reisiem nāks no ilgtspējīgiem avotiem

Aviācija ir viena no tām nozarēm, kurā gaisa piesārņojuma apjomi kopš 1990. gada ir būtiski palielinājušies. Kā rāda Eiropas Komisijas apkopotie dati, tieši aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no Eiropas Savienības (ES) un 2% no pasaules gaisa piesārņojuma kopapjoma. Vācija kā viena no ES valstīm ar vislielāko avioreisu skaitu uz 2030. gadu apņēmusies vismaz 30% iekšzemes avioreisu izmantot degvielas, kas nāk no ilgtspējīgiem avotiem. Vācijā valda uzskats, ka pāriešana uz “zaļākām” degvielām iekšzemes pasažieru aviopārvadājumos ir vienīgā alternatīva pakāpeniskai šo maršrutu slēgšanai.

200 000 t “zaļās” degvielas gadā

Ja ik gadu Vācijā varētu saražot ap 200 000 tonnu “zaļās” aviācijas degvielas, iekšzemes avioreisu atkarību no fosilās degvielas būtu iespējams samazināt par vismaz 10-15%. Un šī mērķa sasniegšana šobrīd izvirzījusies Vācijas aviācijas degvielu tirgus “zaļināšanas” priekšplānā. Lai tas kļūtu iespējams, valstī top pasaulē pirmā ilgtspējīgas aviācijas degvielas rūpnīca. Tās izveides projektā ir iesaistītas kompānijas “Shell” un “ITM Power”, un jauno ražotni paredzēts izvietot “Shell” piederošajā naftas pārstrādes rūpnīcā Ķelnē – Veselingā.

Sākotnēji – ar dotācijām un subsīdijām

Tiesa, tā dēvētās “zaļās” aviācijas degvielas, kas rodas no ūdens, oglekļa dioksīda un elektrības, un ir praktiski oglekļa neitrāla, ražošana šobrīd vēl ir ļoti dārga – saražot vienu tonnu šādas degvielas maksā apmēram 3-4 reizes vairāk nekā vienu tonnu tradicionālās aviācijas degvielas. Tas nozīmē, ka sākotnēji tās ražošanai tiks piesaistītas Vācijas valdības mērķdotācijas un subsīdijas, un, iespējams, arī ES fondu līdzekļi.

Zaudē konkurences cīņā “zaļajiem” vilcieniem

Pērn Vācijas iekšzemes lidojumu kopapjoms samazinājies par apmēram 12%. Protams, daļa no šī krituma ir attiecināma uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un aviosatiksmes ierobežojumiem, tomēr vācu eksperti norāda – arī bez pandēmijas iekšzemes lidojumu popularitāte turpina kristies. Jauni ātrgaitas dzelzceļa savienojumi bez grūtībām “pārvilina” pasažierus no iepriekš populāriem iekšzemes lidojumu maršrutiem, kurus bieži vien nākas atcelt. Zīmīgi, ka šie savienojumi spēj izkonkurēt atbilstoša maršruta lidojumus, kas ir aptuveni divas reizes ātrāki, jo elektrificēts dzelzceļš daudzu Vācijas ceļotgribētāju uztverē ir ilgtspējīgāks, klimata neitrālāks un videi draudzīgāks pārvietošanās veids.

Baltijas reģionā pāreja uz “zaļo” aviācijas degvielu pagaidām izskatīta netiek gan tā ierobežotās pieejamības, gan arī augstās cenas dēļ.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.