Vācijā satraukums par reģionu attīstību pēc atomelektrostaciju slēgšanas

Pēc Fukušimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gada martā vairāk nekā 80% Vācijas parlamenta deputātu nobalsoja par kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanu 2022. nevis 2036. gadā, kā tas bija sākotnēji plānots. Līdz ar to jau pavisam drīz un uz visiem laikiem tiks apturēta sešu atlikušo Vācijas AES darbība, padarot to par pirmo valsti pasaulē, kas pēc vairāk nekā 50 gadu veiksmīgas AES ekspluatācijas pilnībā likvidēs savu kodolenerģētikas nozari.

 

Vācu AES ēras noriets

Līdz 2011. gada martam apmēram ceturtā daļa no visas Vācijā saražotās elektrības nāca no AES, savukārt šobrīd AES elektrības īpatsvars ir samazinājies līdz 12%. Tas noticis tādēļ, ka “ierindā” palikuši un līdz 2022. gada beigām tiks darbināti vien seši no agrākajiem 17 Vācijas AES energoblokiem.

Tiem valsts reģioniem, kuru ekonomikā nozīmīga loma bijusi atvēlēta atomenerģētikai, jau visai drīz nāksies būtiski pārskatīt savas attīstības prioritātes. Šāda nākotne sagaida diezgan daudzas Vācijas pašvaldības: piemēram, Brokdorfu – mazpilsētu Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, kas atrodas apmēram 70 km uz ziemeļiem no Hamburgas. Tās teritorijā vairāk nekā 35 gadus darbojas viens no modernākajiem Vācijas atomenerģētikas objektiem – Brokdorfas AES.

Lai arī Brokdorfā mīt vien aptuveni 1000 cilvēki, AES ir ne tikai vietējās pašvaldības, bet arī tuvējās apkārtnes lielākais darba devējs. Tiek lēsts, ka stacijas slēgšanas rezultātā radušies nodokļu ieņēmumu zaudējumi vien sasniegs desmitus miljonu eiro (EUR) gadā, bet bezdarba līmenis apkārtējās pašvaldībās pieaugs vairākkārtīgi.

 

Ne “zaļāk”, bet netīrāk un dārgāk

Kā 2019. gada pētījumā secinājusi ASV ekspertu grupa, AES ražošanas jaudas, ko Vācija jau ir zaudējusi kopš 2011. gada, nebūt netiek aizstātas ar “zaļām” un tīrām elektrostacijām. To vietā galvenokārt nāk videi nedraudzīgās akmeņogļu un brūnogļu ģenerācijas jaudas, kuru īpatsvars valsts enerģētikā pēdējos 10 gados pieaudzis par 16%. Savukārt sociālās izmaksas pārejai no kodolenerģijas uz akmeņoglēm tiek lēstas aptuveni 12 miljardu EUR gadā apmērā, lielākā daļa no kurām netiek novirzīta veselības aprūpei.

Būtiski – par 37% – laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam audzis arī elektrības imports no tādām kaimiņvalstīm kā Francija, kur vairāk nekā 60% visas elektrības tiek ražoti AES.

Kopumā eksperti secinājuši, ka lēmums slēgt visas Vācijas AES jau 2022. gada beigās visdārgāk izmaksās Vācijas enerģijas lietotājiem, kuru finanšu slogs pieaugs par aptuveni 1,3 miljardiem EUR gadā.

 

Bez miljardiem vērtā akmeņogļu atbalsta

Kā zināms, arī no akmeņogļu un brūnogļu ģenerācijas Vācija ir apņēmības pilna atteikties vēlākais līdz 2038. gadam, kas nozīmē, ka jau drīz slēgtajām AES nāksies meklēt jaunu, efektīvāku alternatīvu. Tiesa, slēgto AES reģionu ekonomikas izaugsmei un reģionu attīstībai Vācija negrasās piešķirt tik lielus līdzekļus kā akmeņogļu ģenerācijas reģionu ekonomiskās un sociālās stabilitātes nodrošināšanai pēc 2038. gada. Šī atbalsta apjoms varētu sasniegt 40 miljardus EUR.

Kopš Ignalinas AES otrā energobloka slēgšanas 2009. gada 31. decembrī Baltijas valstīs elektrība AES vairs netiek ražota. Baltijā pašlaik netiek realizēts arī neviens AES būvniecības projekts. Tiesa, 2020. gadā kompānija “Fermi Energia” nāca klajā ar paziņojumu, ka tuvākajos desmit gados varētu tikt realizēts mazas jaudas modulārā kodolreaktora būves projekts Igaunijā – iespējams, Viru-Nigulas vai Luganuses pašvaldību teritorijās valsts ziemeļu piekrastē.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

Atpakaļ