Vācijā spriež, cik daudz ūdeņraža varēs pārvadīt valsts dabasgāzes tīklā

Šoruden Vācijā sākušās aktīvas diskusijas par to, kā ne tikai ražot, bet arī droši nogādāt pie patērētājiem nākotnes kurināmo numur viens – “zaļo” ūdeņradi. Eksperti izsaka arī visai dažādas prognozes par to, cik daudz ūdeņraža varēs pārvadīt valsts dabasgāzes tīklā. Tiesa, visi ir vienisprātis, ka pārvadītā ūdeņraža apjomam jābūt lielam.

Pieckārtīgi pārsniegt plānoto

Interese par “zaļā” ūdeņraža ražošanu ir tik liela, ka jau 2030. gadā pieckārtīgi varētu tikt pārsniegta Vācijas ūdeņraža stratēģijā minētā elektrolīzes iekārtu kopējā jauda. Pēc mazāk nekā desmit gadiem Vācijā 5 gigavatu (GW) jaudas ūdeņraža ražotņu vietā varētu būt jau 25 GW jaudas ražotnes. Bet tajās saražoto iespaidīgo ūdeņraža daudzumu kaut kādā veidā nāksies nogādāt pie patērētājiem dažādās, bieži no pašām ražotnēm attālās, vietās. Viens no risinājumiem, kas šobrīd tiek aktīvi pētīts, ir dabasgāzes tīkla izmantošana, vienlaikus transportējot gan dabasgāzi, gan ūdeņradi.

No 20 līdz 50%

Divpadsmit Vācijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru (PSO) asociācija “FNB Gas” ir izstrādājusi gāzesvadu tīkla attīstības plānu 2022.-2032. gadam, kurā ūdeņraža transportam atvēlēta būtiska vieta. Dokumentā atzīts, ka dabasgāzes PSO jābūt gataviem uz to, ka 2030. gadā ūdeņraža apjoms pārvades sistēmā varētu sasniegt jau 5%, bet šī gadsimta vidū svārstīties no 20 līdz pat 50%.

Oktobra beigu gaidās

Plāna izstrādes laikā “FNB Gas” saņēma arī vairāk nekā 500 plānoto ūdeņraža projektu ziņojumus, tostarp par 102 elektrolīzes iekārtu izbūves projektiem Vācijā. Vēl šo projektu vadītājiem līdz oktobra beigām jāiesniedz informācija ar plānotajiem ūdeņraža ražošanas apjomiem gadā. Līdz ar to šī gada beigās varētu būt zināms, cik gigavatstundu ūdeņraža enerģijas varētu nonākt Vācijas dabasgāzes pārvades tīklā jau šīs desmitgades noslēgumā.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.