Vācijā taps četri LNG importa termināļi, pirmais – līdz 2022. g. beigām

Tā kā šobrīd visa Vācijai nepieciešamā dabasgāze (ap 100 miljardiem kubikmetru gadā) valstī nonāk vienīgi “pa sauszemi” – pa cauruļvadiem no citām Eiropas valstīm, februāra beigās tika lemts par nepieciešamību nekavējoties uzsākt vairākus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa termināļu attīstības projektus. Paredzams, ka pirmais Vācijas LNG terminālis varētu uzsākt darbu jau šī gada beigās vai nākamā gada pašā sākumā.

 

Sākotnēji divi, tad jau četri

Sākotnēji 2022. gada februārī tika nolemts Vācijā būvēt divus LNG termināļus: Brunsbitelē un Vilhelmshāfenē, tomēr jau aprīļa vidū valdība pieņēma lēmumu divu termināļu vietā veidot četrus peldošos LNG termināļus, šo projektu realizācijai paredzot aptuveni 2,5 miljardus eiro (EUR).
Turklāt tika parakstīts nodomu protokols par četru peldošu uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu (FSRU) fraktēšanu. Divas no šim iekārtām pārvaldīs un izmantos enerģētikas koncerns “Uniper”, bet vēl divas – kompānija RWE.

 

Pirmais – LNG termināls Vilhelmshāfenē

Jau zināms, ka Vācijas pirmo LNG importa termināli veidos koncerns “Uniper” valsts ziemeļrietumos – Lejassaksijas federālās zemes piekrastes pilsētā Vilhelmshāfenē, investējot projektā aptuveni 65 miljonus EUR. Ar plānoto importa jaudu līdz 7,5 miljardiem kubikmetru gadā Vilhelmshāfenes peldošais LNG terminālis nākotnē spēs nodrošināt apmēram 8,5% no visām Vācijai nepieciešamajām dabasgāzes piegādēm. Viena no FSRU, kas pieder Norvēģijas uzņēmumam “Höegh LNG”, jau ir gatava izmantošanai Vilhelmshāfenē.

 

Būs pieeja gāzes krātuvei

Bez tam jau šobrīd kompānija “Open Grid Europe GmbH” veic darbus pie 28 kilometrus garā pieslēguma dabasgāzes pārvades sistēmai izveides, kas cita starpā dos iespēju nogādāt caur  Vilhelmshāfenes termināli saņemto dabasgāzi arī uz Etzelas pazemes gāzes krātuvi (PGK). Pieeja dabasgāzes krātuvēm tika izvirzīta par vienu no galvenajiem nosacījumiem Vācijas peldošo LNG termināļu vietas izvēlē, jo pašu termināļu gāzes uzglabāšanas jaudas ir ierobežotas un tādējādi nepieciešams regazificēto dabasgāzi noglabāt arī PGK.

 

“Karsta” tēma arī Baltijas valstīs

Arī Baltijas valstīs jaunu LNG terminālu izveide šobrīd ir “karsta tēma”. Pagaidām reģionā darbojas tikai viens LNG terminālis, kas atrodas Lietuvas pilsētā Klaipēdā, taču tuvāko divu gadu laikā varētu tapt vēl divi – viens Igaunijas pilsētā Paldiskos un viens Latvijā. Par to, kur Latvijā varētu atrasties LNG terminālis, vēl lēmums nav pieņemts, tomēr, visticamāk, tā varētu būt Skulte vai Rīgas ostas akvatorija Kundziņsalā.  

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ