Vācijai neiztikt bez dabasgāzes, lai balansētu saules un vēja elektrostacijas

Vācijai būs nepieciešamas “nelielas papildu dabasgāzes jaudas”, lai nodrošinātu apgādes drošību un balansētu saules un vēja elektrostacijas. To atzinis pat Eiropas Parlamenta Zaļo partijas deputāts Svens Gigolds – viens no galvenajiem pilnīgas enerģētikas “zaļināšanas” aizstāvjiem un tradicionālās enerģētikas kritiķiem. Šāda atziņa nākusi, ņemot vērā jau teju piepildītos akmeņogļu un brūnogļu, kā arī atomenerģētikas likvidācijas plānus šajā valstī.

Jaunās “slēgt uz mūžu” neizdosies

Tā kā akmeņogļu un brūnogļu, kā arī atomenerģijas izmantošanu Vācijā paredzēts pārtraukt jau tuvāko desmit gadu laikā – visas valsts atomelektrostacijas jāaptur līdz 2022. gada decembrim, bet ogļu stacijas – ap 2030. gadu –, dabasgāzes stacijas faktiski paliks par vienīgajiem energoapgādes drošības garantiem valstī. Par to, cik lielas jaunās dabasgāzes jaudas varētu būt nepieciešamas, izskan visai dažādi viedokļi, tomēr visi eksperti ir vienisprātis, ka nevienu no pēdējos piecpadsmit gados tapušajām modernajām dabasgāzes stacijām tuvākajās desmitgadēs “slēgt uz mūžu” neizdosies.

Vēl plus 20-30 gigavati

Vienu no, enerģētikas ekspertu ieskatā, ticamākajām prognozēm attiecībā uz vajadzīgo jauno dabasgāzes jaudu apjomu izteicis energokoncerna RWE izpilddirektors Markuss Krebers. Viņš kopā ar kolēģiem ir aprēķinājis, ka, atsakoties no atomenerģijas un visa veidu oglēm, Vācijai būs jāuzbūvē vēl aptuveni 20-30 gigavatu kopējās jaudas dabasgāzes stacijas. Viņš tāpat norāda, ka Vācija vēl joprojām neapzinās, ko nozīmē “pārslēgt” savu enerģētiku uz vienu bāzes kurināmo – dabasgāzi, un cik daudz tas izmaksās. Šobrīd Vācijas energoapgādes drošība ir pilnībā balstīta uz citiem resursiem – atomenerģiju, brūnoglēm un akmeņoglēm, un dabasgāzes iekārtu loma tajā ir salīdzinoši neliela – zem 10%.

Kamēr nav lielo uzkrājēju, smagumu iznesīs dabasgāze

Krebers arī uzsver, ka, paplašinot “zaļās” enerģijas ražošanu no vēja un saules, dabasgāze būs izšķiroši svarīga šo resursu balansēšanai. Bez dabasgāzes stacijām šo uzdevumu varētu veikt vienīgi lielas jaudas uzkrājēji jeb baterijas, tomēr to attīstības pakāpe pagaidām šo uzdevumu pilnvērtīgi pildīt neļauj. Arī Baltijas valstīs energosistēmas balansēšanai un energoapgādes drošībai dabasgāzes stacijas – tostarp Rīgas TEC-1 un 2 – ir izšķiroši svarīgas, un īpaši to loma pieaugs pēc 2025. gada, kad Baltijas valstu energosistēmas “atslēgsies” no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar kontinentālo Eiropu.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.