Vācijas akmeņogļu nozares likvidācija: slēgs 84 elektrostacijas, „ogļu bezdarbniekus” pārkvalificēs

Vācijas federālā valdība un valsts reģionu un enerģētikas nozares pārstāvji vienojušies par plānu, kas paredz līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no cietā kurināmā (akmeņogļu, brūnogļu, bitumena ogļu un lignīta) izmantošanas.  Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs 16. janvārī paziņoja, ka enerģētikas uzņēmumiem un reģioniem, kurus skars šis process, kompensācijās tiks izmaksāti ap 40 miljardiem eiro (EUR). Tāpat cietā kurināmā staciju operatori saņems vēl ap 4,35 miljardiem EUR, lai kompensētu elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Vienošanās panākta sarunās, kuru laikā tika apspriesti veidi, kā Vācijā panākt pāreju uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu un atbalstīt Eiropas Savienības (ES) 2030.–2050.g. klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.


Avots: bbc.com Cietā kurināmā elektrostacija netālu no Halles, Vācijas austrumos

 

Jāslēdz 84 elektrostacijas

Cietais kurināmais līdz 2019. gadam bija lielākais elektroenerģijas ražošanas avots Vācijā. Sākot ar 2016. līdz pat 2019. gadam, ik gadu aptuveni 40% no visas elektroenerģijas valstī tika ražoti no šiem resursiem. Tas gan ir neliels samazinājums, salīdzinot ar 2010.-2013. gadu, kad cietais kurināmais attiecās uz aptuveni 45% no Vācijā saražotās elektroenerģijas (19% no akmeņoglēm, lignīta un bitumena oglēm, bet 26% – no brūnoglēm).

Tas nozīmē, ka līdz 2038. gadam tiks slēgtas visas 84 akmeņogļu elektrostacijas valstī. Plānots, ka līdz 2022. gadam tiks slēgtas 24 elektrostacijas, bet līdz 2030. gadam – visas pārējās, izņemot 8, kas varētu turpināt darbu līdz 2038. gadam. Tiesa, cietā kurināmā enerģētikas galīgās likvidācijas termiņš tiks pārvērtēts ik pēc 3 gadiem, kas nozīmē, ka teorētiski visas elektrostacijas varētu tikt slēgtas agrāk nekā 2038. gadā.

 

Ogļraktuves – slēgt, darbiniekus – pārkvalificēt

Vācija vēsturiski bijusi arī lielākā ES cietā kurināmā ieguvēja. Akmeņogles un brūnogles ieguva valsts rietumu un austrumu daļās, galvenokārt Ziemeļreinā–Vestfālenē, Saksijā–Anhaltē un Brandenburgā, savukārt bitumena ogles – Ziemeļreinā–Vestfālenē un Sāras apgabalā. Elektrostacijās, kas izvietotas netālu no cietā kurināmā ieguves vietām, tiek sadedzināts ievērojams daudzums iegūto resursu, jo pārvadāt tos lielos attālumos nav ekonomiski izdevīgi. Bitumena ogļu elektrostacijas gan darbojas ar importētu kurināmo, tāpēc to atrašanās nav piesaistīta ogļu ieguves baseiniem, un šīs stacijas izvietotas visā Vācijas teritorijā.

Tiesa, kopš 2018. gada akmeņogļu un bitumena ogļu ieguve valstī jau ir oficiāli pārtraukta.

Tā kā atteikšanās no cietā kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanai ietekmēs arī Vācijas darba tirgu – tiks slēgtas arī visas brūnogļu šahtas, un darbu zaudēs visi ogļrūpniecībā nodarbinātie, vairākus miljardus eiro paredzēts piešķirt, lai palīdzētu „ogļu bezdarbniekiem” pārkvalificēties un maksimāli ātri atrast jaunas darba iespējas.

 

Un kā Baltijā?

Baltijas valstīs akmeņogļu izmantošanas jautājums nav aktuāls, jo Igaunijā, Latvijā un Lietuvā akmeņogles elektrības ražošanai izmantotas netiek.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk