Vēl viens risinājums “zaļākai” ES nākotnei: peldošās saules elektrostacijas

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas “zaļināšanas” ideja ir pazīstama visiem. Jautājumus tikai raisa tas, kā praktiski izpildīt ambiciozos atjaunojamās enerģijas ražošanas mērķus gan līdz 2030., gan 2050. gadam. Viens no veidiem, kā to panākt, ir intensīvāk būvēt lieljaudas vēja un saules elektrostacijas. Diemžēl tam piemērotu platību Eiropā nemaz nav tik daudz. Tāpēc, lai nākotnē plašāk attīstītu fotoelektriskā (PV) jeb saules paneļu tipa enerģētiku, neaizņemot arvien lielākas sauszemes teritorijas, tiek prezentēta iespēja izvietot šīs stacijas ūdenstilpnēs, piemēram, dzeramā ūdens rezervuāros, rūpnieciskajos baseinos, karjeros un ezeros.


Avots: Akuo Energy


Šobrīd lielākā Eiropā

Šobrīd lielākā ES peldošā PV elektrostacija – projekts O’MEGA1 ar uzstādīto jaudu 17 megavati (MW), darbu uzsāka pavisam nesen, 2019. gada 18. oktobrī. Stacija tapusi mākslīgi uzpludinātā bijušajā grants karjerā Piolenkā, netālu no Aviņjonas pilsētas Francijas dienvidos. Darbs pie tās izveides ilga kopš 2014. gada, un, pēc projekta attīstītāja Akuo Energy veiktajiem aprēķiniem, jaunā stacija gada laikā spēs saražot tik daudz elektrības, lai pilnībā nodrošinātu 4733 mājsaimniecību patēriņu, vienlaikus ietaupot 1096 tonnas oglekļa dioksīda (CO2) izmešu.

Salīdzinot ar lielāko peldošo vēja elektrostaciju Eiropā – 1500 MW uzstādītās jaudas Haivindas jūras vēja parku Skotijā, kas var ar elektrību nodrošināt līdz 1 miljonam mājsaimniecību, “peldošās saules” panākumi pagaidām var šķist visai pieticīgi. Tomēr PV industrijas eksperti ir pārliecināti, ka nākamajā desmitgadē ES valstīs tiks realizēts liels daudzums O’MEGA1 līdzīgu un pat ambiciozāku projektu.

 

“Peldošā saule” – interesenta un perspektīva visā pasaulē

Nesen prezentētajā Pasaules Bankas pētījumā secināts, ka peldošo PV enerģētikas tirgus potenciāls gan Eiropā, gan citviet pasaulē ir milzīgs, un, ja tiktu izmantots tikai 1% pasaules mākslīgo ūdens rezervuāru virsmu, “peldošās saules” enerģijas kopējā uzstādītā jauda bez problēmām sasniegtu 400 gigavatus (GW).

Francijā vien tās potenciāls tiek lēsts 20 GW apjomā, kas sadalīts starp apmēram 1300 iespējamām staciju atrašanās vietām – galvenokārt rūpniecisko zonu ūdenstilpnēm, dzeramā ūdens un hidroelektrostaciju rezervuāriem. Daudzi komersanti izrāda interesi arī par PV elektrostaciju izveides iespējām maza un vidēja izmēra ezeros. Jūras vai okeāna piekraste peldošo PV staciju izveidei pagaidām nav ļoti piemērota augsto viļņu un mainīgā viļņu režīma dēļ.

Arī citviet Eiropā “peldošā saule” iegūst arvien lielāku popularitāti. Tā, piemēram, Beļģijā Flandrijas reģiona valdība šī gada janvārī paziņoja par sešu peldošo PV elektrostaciju ar kopējo jaudu 11,1 MW izbūves projekta realizācijas uzsākšanu, bet Portugālē prezentēts tā dēvētās hibrīda peldošās PV projekts, kas paredz PV paneļu uzstādīšanu hidroelektrostacijas rezervuārā, lai papildinātu esošās hidroelektrostacijas jaudas.

Baltijas valstīs peldošo PV elektrostaciju attīstības projektu realizācija būtu iespējama, jo trīs valstis ir bagātas ar visa veida ūdenstilpnēm. Tostarp Latvijā Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādes elektrostaciju rezervuāri ir lielākie ne tikai Baltijas valstīs, bet arī vieni no lielākajiem Centrāleiropā. Pļaviņu HES rezervuāra virsmas laukums vien sastāda 42 km2, un tajā varētu tikt vērtēta peldošo PV elektrostaciju uzstādīšanas iespēja un lietderība. Tiesa, mūsu platuma grādos un klimatiskajos apstākļos būtisks apgrūtinājums šādiem projektiem varētu būt gan zemās gaisa temperatūras un ūdenstilpņu ledus segas veidošanās ziemas periodā, gan arī ledus iešana pavasarī.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk