„Zaļās” dabasgāzes apjoms Zviedrijas transportā 2030. gadā būs 100%
„Zaļās” dabasgāzes (biometāna) izmantošana Zviedrijas transportā, īpaši pilsētu un starppilsētu pārvadājumos, pieaug ar katru gadu. Tās īpatsvars saspiestās (CNG) un sašķidrinātās (LNG) dabasgāzes piedāvājumā 2018. gadā pārsniedza 91, bet 2019. gadā jau 94,6%. Arī kopējais CNG un LNG pārdošanas apjoms gan 2018., gan arī 2019. gadā šajā valstī ir tikai palielinājies. Bez tam aizpērn tika veiksmīgi pārvarēts iepriekšējo divu gadu pārdošanas kritums, pat palielinot dabasgāzes kā autotransporta degvielas realizāciju par 1,6 gigavatstundām jeb 0,16 miljoniem kubikmetru (m3).
Nosprausts skaidrs mērķis
Zviedrijas enerģētikas politikas veidotāji ir nosprauduši skaidru mērķi: panākt, lai līdz 2030. gadam visa valsts transporta darbināšanai izmantotā dabasgāze nāktu no „zaļajiem” jeb atjaunojamiem avotiem. Šajā jomā Zviedrija jau tagad ir pasaules līdere, tomēr pie sasniegtā apstāties nevēlas.
Pēdējos trijos gados gan Zviedrijas biometāna ražošanas apjomi praktiski nav mainījušies, sastādot ap 2,2 TWh, savukārt tā patēriņš strauji audzis, 2018. gadā sasniedzot un 2019. gadā jau pārsniedzot 3,5 TWh. Liela daļa no šīs enerģijas, gandrīz pusi no kuras nodrošina imports, tiek izmantota „zaļās” gāzes mobilitātei gan CNG, gan LNG sektoros. Biometānu Zviedrijā ražo 287 stacijās, un pamatā tas tiek piegādāts patērētājiem pa dabasgāzes sadales sistēmu, lai gan pie atsevišķam ražotnēm darbojas arī vietējās uzpildes stacijas.
Kopumā kopš 2017. gada Zviedrijā tiek patērēti apmēram 760 miljoni m3 (7,4 TWh) dabasgāzes gadā, kas ir būtisks uzlabojums kopš 2015. gada kardinālā samazinājuma, kad gada laikā dabasgāzes patēriņš saruka no 892 miljoniem m3 (8,7 TWh, 2014. g.) līdz 214,2 miljoniem m3 (2 TWh, 2015. g.).
Uzpildes staciju tīkls palielinās visā valstī
2018. gada beigās Zviedrijā bija 185 publiskās dabasgāzes uzpildes stacijas un apmēram 60 slēgtās vai ierobežotas pieejamības dabasgāzes uzpildes stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā 55 000 ar dabasgāzi darbināmu spēkratu. Publiskās uzpildes stacijas ir atvērtas visiem uzpildīties gribētājiem, savukārt slēgtās vai ierobežotas pieejamības stacijas domātas tikai atsevišķu uzņēmumu vai pašvaldību (dzīvojamo un biznesa ēku kompleksu) lietošanai.
Staciju tīkls nepārtraukti palielinās, iekļaujot attālākus ziemeļu reģionus, kur CNG un LNG pieejamība vēsturiski bijusi ierobežota. Zviedrijā arvien izplatītāka kļūst arī vienlaicīga CNG un LNG uzpildes staciju būve, lai abi dabasgāzes degvielas veidi būtu vienlīdz pieejami visā valsts teritorijā.
Salīdzinājumam: Baltijas valstīs dabasgāzes kā transporta degvielas sektors pagaidām ir tikai attīstības ceļa sākumā. Latvijā darbojas divas publiskās CNG uzpildes stacijas, Lietuvā – piecas un Igaunijā – 18. Tāpat pagaidām nav atvērta neviena publiskā LNG uzpildes stacija vai atsevišķā biometāna uzpildes stacija. Igaunijā pirmās trīs CNG stacijas (Viljandē, Rakverē un Ihvi), kur vienlaikus ar tradicionālo dabasgāzi tiek pārdots arī vietējā ražojuma biometāns, uzsāka darbu 2018. gadā.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.