Zinātnieki: 2050. gadā līdz 94% ES gāzesvadu varētu transportēt ūdeņradi

Līdz šī gadsimta vidum Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies gandrīz pilnībā atteikties no fosilajiem energoresursiem, pārejot uz “zaļākiem” enerģijas veidiem. Viens no tiem ir “zaļais” ūdeņradis, ko bieži dēvē par “nākotnes gāzi”. Ūdeņradi, tāpat kā dabasgāzi, var sašķidrināt vai saspiest, kā arī pārvadīt pa cauruļvadiem, tostarp jau uzbūvētajiem gāzesvadiem, kuru ES valstīs ir ļoti daudz.

Pieejams visiem patērētājiem

Pieaugošā interese par “zaļo” ūdeņradi mudina arī zinātniekus izvērtēt esošo gāzesvadu izmantošanu ūdeņraža pārvadei kā kopā ar dabasgāzi, tā arī tīrā veidā. Tas ir lietderīgi tāpēc, ka ES dabasgāzes tīkls ir ļoti liels: to veido vairāk nekā 200 000 km pārvades cauruļvadu, vairāk nekā 2 miljoni km sadales tīklu un vairāk nekā 20 000 kompresoru un gāzes regulēšanas staciju. Ir aprēķināts, ka, ja dabasgāzei visā Eiropā piejauktu ap 10% ūdeņraža, tad tā apjoms gāzesvadu tīklā vien varētu sasniegt vairāk nekā 100 teravatstundas, un tādējādi ūdeņradis kļūtu pieejams visiem esošajiem ES gāzes patērētājiem.

Jauna infrastruktūra – dārga

Tiesa, pārredzamā nākotnē esošie ES gāzesvadi masveidā varētu tikt pārveidoti tikai “zaļā” ūdeņraža transportam. Daudzi eksperti gan uzskata, ka esošo dabasgāzes cauruļvadu izmantošana šim mērķim bez tehniskiem pielāgojumiem būs sarežģīta, ja ne neiespējama, un arī dārga. Taču citi zinātnieki izsaka pretēju viedokli. Viņi apgalvo, ka gāzesvadu pielāgojumi, salīdzinot ar pilnīgi jauna, tikai ūdeņradim domāta cauruļvadu tīkla būvniecību, neradīs daudz problēmu un – kas pats galvenais – palīdzēs ietaupīt. Pirms precīzi pateikt, kuri gāzesvadi varēs tikt pielāgoti ūdeņraža pārvadei pēc gadiem divdesmit, nepieciešams veikt visaptverošu ES gāzes infrastruktūras “revīziju”. Tomēr arī pirms tam tiek lēsts, ka ūdeņraža transportam varēs pielāgot no 65 līdz 94% esošo gāzesvadu.

Resursus nedrīkst “izmest”, tie jāizmanto

ES valstu gāzapgādes tīkls ir ļoti plašs un sazarots, un tā veidošanā vairāk nekā sešdesmit gadu gaitā ieguldīti kolosāli finanšu resursi. Tāpēc nebūtu lietderīgi šos resursus vienkārši “izmest” –  tie ir jāizmanto racionāli, pielāgojot jaunajai enerģētikas situācijai un precīzāk – “zaļā” ūdeņraža pārvadei. Īpaši tas attiecas uz valstīm ar labi attīstītu dabasgāzes pārvades un sadales tīklu, pie kurām pieskaitāma arī Latvija, kuras gāzes pārvades tīkla garums sasniedz 1190 km, bet sadales tīkla garums – 5212 km. 

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.