Zinātnieki un sabiedrība saceļas pret koksnes dedzināšanu ES enerģētikas “zaļināšanai”

Daudzi Eiropas zinātnieki un sabiedrības aktīvistu grupas uzskata, ka Eiropas Savienība (ES) nav izturējusi kaitīgo izmešu samazināšanas “ugunskristības”, jo turpina atbalstīt meža koksnes dedzināšanu siltuma un elektrības iegūšanai. Par to liecina jūlija beigās publicētais atjaunotās Atjaunojamās enerģijas direktīvas projekts.

Pret: 100 vides organizācijas un 500 zinātnieki

Lēmums pieņemts, neraugoties uz sīvu vairāk nekā 100 Eiropas vides aktīvistu grupu un ap 500 zinātnieku pretestību. Tāpat savu nostāju pret koksnes dedzināšanu šī gada pirmajā pusē vien izteikuši 250 000 eiropiešu, aicinot Eiropas Komisiju (EK) izslēgt koksnes biomasu no atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanas shēmas.

Neuzklausa savu pētniecības centru

Turklāt koksnes dedzināšanas pretinieki norāda, ka EK lēmums nonāk pretrunā pat ar tās pētniecības institūcijas – Eiropas Komisijas Apvienotā izpētes centra (EK AIC) – sniegtajiem ieteikumiem. EK AIC pētījumos par koksnes biomasas izmantošanu teikts, ka meža izciršana un koksnes dedzināšana enerģijas ieguvei neatkarīgi no tā, vai tas ir cilmes koks vai mežistrādes atlikumi, palielina oglekļa dioksīda piesārņojumu pat salīdzinājumā ar galvenajiem fosilā kurināmā veidiem – piemēram, dabasgāzi, kā arī pasliktina meža ekosistēmas kopējo stāvokli. Mežu izciršanas rezultātā vērojama arī strauja bioloģiskās daudzveidības samazināšanās Eiropā.

Tērē vairāk nekā var nodrošināt

EK AIC speciālisti arī konstatējuši, ka ES valstis kopumā patērē daudz vairāk koksnes nekā iespējams iegūt no pašu resursiem, kas jau tagad satraucoši strauji samazinās. Aktīvas mežaudžu izciršanas dēļ ES meži pašreiz spēj absorbēt par 15% mazāk oglekļa dioksīda nekā pirms 20 gadiem.
Kopš 21. gs. sākuma visā Eiropā mežu izciršanas apjoms ir dramatiski pieaudzis. Laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam vien izcirstās platības bija par 49% lielākas nekā 2011.-2015. gadā. Savukārt kopējie mežu biomasas (meži, krūmāji, augi, sēnes, dzīvā daba) zudumi 2015.-2018.gadā palielinājās vēl straujāk – par 69%.

“Zaļums” uz citu rēķina

Lai “zaļinātu” savu enerģētiku uz koksnes dedzināšanas rēķina, ES valstis arvien vairāk paļaujas uz importa palielināšanu no trešajām valstīm, uzskatot no tām ievesto koksni par “nulles emisijas” kurināmo. Tas nozīmē, ka kaitīgo izmešu, kas faktiski rodas Eiropā, nasta tiek “pārlikta” no Eiropas patērētāju pleciem uz trešajām valstīm, kas koksnes resursus Eiropai piegādā. Katru gadu pasaule zaudē vairāk nekā 100 000 km2 mežu, un lielākā daļa no izcirstajām platībām atrodas Latīņamerikā, īpaši Brazīlijā, kā arī Āfrikā.
Arī Latvijā kurināmā koksne – malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas, – ir viens no galvenajiem “zaļās” enerģijas veidiem, un tās vidējais gada patēriņš elektrības un siltuma ražošanai pārsniedz 80% no visas Latvijā izmantotās “zaļās” enerģijas. 2020. gadā mūsu valstī kurināmās koksnes izmantošanas apjoms sasniedza 82%.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.