Zvejnieki var piebremzēt ES jūras vēja parku būves bumu
Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, pērn Eiropas jūras vēja enerģētika piedzīvojusi negaidīti strauju izaugsmi. Tomēr visai drīz, kad lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu pabeigs savu jūras telpisko plānojumu izstrādi, situācija varētu mainīties. ES zvejniecības nozare varētu būtiski piebremzēt ES jūras vēja parku būves bumu.
Eiropas jūras vējš tikai aug
2020. gadā ES jūras vēja parku uzstādītās jaudas pieauga ļoti būtiski – par 7,1 gigavatu (GW). Šī tendence skaidri apliecina, ka 2030. gada ambiciozais mērķis – 60 GW jūras vēja kopējās jaudas – patiešām Eiropā varētu tikt sasniegts. Īpaši, ja ņem vērā, ka arī ES jūras vēja enerģētikas megaprojektu (projekti, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 1 GW) skaits ar katru gadu palielinās. Tomēr šai straujajai attīstībai var rasties šķēršļi.
Jūras telpiskie plānojumi un zvejnieku balsis
Līdz šī gada vasarai ES dalībvalstīm jāizstrādā un jāiesniedz savi jūras telpiskie plānojumi – dokumenti, kas skaidri iezīmēs, kurās vietās konkrētas valsts piekrastēs būs iespējams bez apgrūtinājumiem attīstīt lielus jūras vēja projektus un kur ne. Īpaši par vēja megaprojektiem atvēlēto teritoriju strauju palielināšanos nākotnē ir satraukta Eiropas zvejniecības nozare. Šī gada vasarā Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejai tika sagatavots un nodots Nīderlandes parlamentārieša Pītera van Dalena vadībā sagatavotais ziņojums, kurā skaidri iezīmēta ES zvejnieku nostāja – viņiem jābūt teikšanai par to, kur būvēt lielos vēja parkus un kur tas nebūtu pieļaujams.
Bez visaptveroša novērtējuma nav jūras vēja parku
Van Dalena ziņojumā uzsvērts, ka jauni vēja parki jūrā būtu jābūvē tikai pēc tam, kad ir veikts visaptverošs ietekmes uz vidi novērtējums un sociālekonomisko faktoru analīze. Zemūdens troksnis, ko rada vēja parku būvniecības process, negatīvi ietekmē zivis un jūras zīdītājus, liekot tiem uz laiku vai pat pavisam pamest savas agrākās mājvietas. Un līdz ar to arī vietējiem zvejniekiem vairs nav iespējas pelnīt iztiku. Tāpat daudzu zivju un dzīvnieku sugu atgriešanos jau uzbūvēto vēja parku tuvumā traucē nepārtraukta elektromagnētiskā lauka ietekme, kas īpaši ietekmē elektrojutīgo sugu uzvedību.
Vēja parki un zvejniecība Latvijā
Latvijas piekrastē pagaidām nav izvietots neviens jūras vēja parks, un to izveide nākotnē būs tieši saistīta ar Latvijas 2019. gadā apstiprinātā jūras telpiskā plānojuma prasībām. Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 līdz 800 megavatiem (MW). Turklāt ap 800-1000 MW liels jūras vēja parks varētu tapt Latvijas-Igaunijas kopīgā vēja enerģijas attīstības projekta ELWIND ietvaros, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2030. gadā. Informācijas par to, ka šo projektu realizācija varētu kavēt zvejniecības aktivitātes Baltijas jūras piekrastē, pagaidām nav.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.