Ar jaunajiem tarifiem cels tīkla efektivitāti
Jaunie tarifi savā ziņā būs kā dabasgāzes sadales tīkla audits, kas ļaus sakārtot un uzlabot gāzapgādes sistēmu kopumā, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver a/s GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane
Kādas ir galvenās izmaiņas, kas skars gāzes patērētājus (mājsaimniecības) no nākamā gada 1. janvāra?
Līdz šim dabasgāzes patērētājiem svarīgs bija tikai viens lielums, proti, gada patēriņš, neņemot vērā nedz pieslēguma jaudu, nedz jaudas izmantošanas efektivitāti. Spēkā esošais sadales tarifs, kas apstiprināts 2008. gadā, ir atkarīgs tikai no tā, cik daudz klients lieto dabasgāzi, lai gan redzam, ka dabasgāzes reālais patēriņš šajā laikā ir krities par aptuveni 30%. Tas nozīmē, ka mums kā jaunam uzņēmumam, kas šobrīd atbild tikai par sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanu, bija jārosina mainīt tarifa struktūru.
Turpmāk būs nozīme gan pieslēguma jaudas, gan tās izmantošanas efektivitātei. Tarifs vairs nebūs atkarīgs tikai no tā, cik daudz dabasgāzes patērējat. Latvijā ir vairāk nekā 300 000 mājsaimniecību, kas dabasgāzi lieto tikai ēdiena gatavošanai un mazliet arī ūdens sildīšanai, respektīvi – mazie patērētāji. Tāpat ir vairāk nekā 20 tūkstoši patērētāju, kuriem ir pieslēgums sadales sistēmai, bet tie dabasgāzi nepatērē – tā dēvētie nulles klienti – vai to patēriņš ir ļoti zems.Ar spēkā esošo tarifa struktūru, šie klienti par infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu nemaksā, jo nepatērē dabasgāzi. Izveidojot jauno tarifu modeli, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, jauninājums ir tas, ka daļa no turpmāk maksājamās summas būs fiksētais maksājums, jo GASO kā sadales sistēmas operatoram 90% no izdevumiem ir fiksēti – par infrastruktūras uzturēšanu un drošības nodrošināšanu, kas bija aktuāli agrāk, šodien un tāpat būs arī nākotnē. Savukārt mainīgā maksājuma daļa par patērēto gāzi lielai daļai patērētāju samazināsies. No svarīgām izmaiņām vēl jāpiemin, ka mainās pirmās patērētāju kategorijas robeža, kas iepriekš bija 500 m3, bet tagad – 250 m3, un šajā grupā ietilpst tās mājsaimniecības, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un nedaudz ūdens sildīšanai. Savukārt atbilstoši Baltijas valstu vienošanās turpmāk dabasgāzes uzskaiti veiks nevis kubikmetros, bet kilovatstundās. Klientiem būtiski zināt, ka viens kubikmetrs ir 10,538 kilovatstundas – tas nemaina maksājuma summu, bet tikai mērvienības.
Kam un kādā apjomā izmaksas par dabasgāzi pieaugs, bet kam samazināsies? Kādi faktori to ietekmēs?
Klientu ērtībām ir izstrādāts informatīvs tarifu salīdzināšanas kalkulators gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem. Tas pieejams GASO mājaslapā www.gaso.lv. Vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, maksājums samazināsies, savukārt, mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, maksājums nedaudz pieaugs. Taču kopumā izmaiņas skars gan mājsaimniecības, gan juridiskos jeb tā sauktos tirgus klientus.
Klientiem, kuri dabasgāzi izmanto ar atļauto slodzi virs 65 m3/h, maksa par dabasgāzes sadali jeb tarifa mainīgā daļa būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un patēriņa grupas, bet fiksētā daļa – no atļautās slodzes, kas tiks noteikta individuāli katram lietotājam, piemērojot vienotu likmi par katru atļautās slodzes (m3/h) vienību grupu ietvaros. Savukārt mainīgās daļas tarifs būs atkarīgs no tā, kurā grupā konkrētais klients būs iekļauts. Līdz ar to svarīgs faktors šajā aprēķina sistēmā būs atļautā slodze. Mēs esam konstatējuši, ka ir virkne uzņēmumu, kuriem vēsturiski ir saglabājušās lielās jaudas, taču patiesībā reālais dabasgāzes patēriņš ir daudzkārt mazāks. Līdz ar to mēs paredzam, ka šādi klienti pārskatīs savas pieslēguma jaudas un samazinās tās – šāda tendence jau šobrīd ir vērojama.
Jaunās tarifu struktūras izstrādes gaitā īpašu uzmanību pievērsām arī tā sauktajiem sezonālajiem patērētājiem, kas dabasgāzi izmanto salīdzinoši īsu periodu gada laikā. Tāpēc izstrādājām arī speciālu sezonālo tarifu lauksaimniekiem, kam dabasgāzes resurss nepieciešams vien dažus mēnešus gadā. Proti, ja klients periodā no maija līdz novembrim izlieto 85% no gada apjoma, bet atlikušajos mēnešos nepārsniedz šos 15%, tad tiek maksāta nevis fiksētā maksa, bet dārgāks tarifs par piegādāto dabasgāzi. Pēc mūsu informācijas daļa klientu plāno izvēlēties šo risinājumu, bet citi paliks pie tarifa fiksētās un mainīgās daļas. Kopumā jauno tarifu pamatprincips ir tāds, ka lietotāji, kas pieslēguma jaudu izmanto efektīvi, maksās mazāk. Būtībā ar šo mēs rosinām klientus iesaistīties pašiem, ja vēlamies runāt par efektīvu sistēmas izmantošanu no mūsu puses un klienta vēlmi maksāt pēc iespējas mazāk, vienlaikus apzinoties, ka arī GASO ir noteiktas izmaksas par drošu sistēmas uzturēšanu.
Taču tas, ko noteikti ir jāsaprot – ja runājam par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas tarifiem, tad precīzāk būtu runāt par dabasgāzes sadales komponentes izmaiņām, kas ir tikai viena no sadaļām, kas veido gāzes rēķinu, ko saņem patērētājs. Ja skatāmies uz kopējām izmaksām par dabasgāzi gan mājsaimniecībām, gan tirgus klientiem, jāņem vērā, ka dabasgāzes cena ir atkarīga no dabasgāzes cenu kotācijām Rietumeiropas biržās, un katra tirgotāja noteiktā uzcenojuma, kā arī pārvades un uzglabāšanas tarifa. Pēdējie gadi ir bijuši patērētājiem labvēlīgi biržas cenu izmaiņu ziņā, bet pastāv varbūtība, ka situācija varētu mainīties, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc dabasgāzes.
GASO norāda, ka šāda tarifu sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu finanses, kas nepieciešamas gāzapgādes sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai, tajā skaitā, lai minimizētu iespējamu bīstamu situāciju rašanos. Cik droša šobrīd ir gāzapgādes (sadales) sistēma Latvijā? Vai esošā infrastruktūra ir iespējami maksimāli droša un nepastāv avāriju riski?
Dabasgāzes sadales un apgādes sistēma Latvijā ir droša, vienlaikus mums ir jāņem vērā tādas dabasgāzes īpašības kā sprādzienbīstamība, ugunsbīstamība, smakšanas bīstamība, kā arī cilvēciski un citi neparedzēti faktori, kas var ietekmēt sistēmas darbību. Viens no faktoriem viennozīmīgi ir ekspluatācijā esošo, atsevišķu tīklu un tīkla ierīču vecums var sasniegt līdz pat 50 gadiem, tieši tāpēc, lai nepieļautu avārijas situāciju rašanas iespēju gāzes tīklu fiziskā un tehniskā novecojuma dēļ, ir nepārtraukti jāturpina dabasgāzes sadales sistēmas rekonstrukcijas un modernizēšanas darbi. Sistēma ir droša, bet visu laiku ir jāstrādā pie tās atjaunošanas un modernizēšanas. Un līdzekļi, kas nepieciešami gāzes vada uzturēšanai un atjaunošanai, tiek iegūti no ieņēmumiem, ko gūstam no sadales sistēmas tarifiem – tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešams veikt izmaiņas tarifu struktūrā, jo 90% mūsu izdevumu struktūrā ir fiksēti, lai nodrošinātu labu sadales sistēmas darbību. Vidējais investīciju apjoms, ko ieguldām sadales sistēmas uzturēšanā, ir līdz 10 miljoniem eiro gadā.
Kādēļ klientam ir jāmaksā "abonēšanas" maksu, ja klients gāzi nepatērē?
Laikā, kad tirgū darbojās viens kopīgs uzņēmums, daudzas funkcijas bija iespējams centralizēt, tādējādi samazinot uz kādu no pamatdarbības veidiem attiecināmās izmaksas. Kā zināms, decentralizējot uzņēmumus, operatīvo izmaksu pieaugums ir neizbēgams. Šobrīd, protams, GASO ir tikai viena konkrēta darbības joma jeb funkcija – sadales sistēmas darbības nodrošināšana. Un vienīgais ieņēmumu avots ir sadales sistēmas pakalpojumu tarifs, turklāt mūsu ienākumu un peļņas apjomu regulē valsts. Mēs nevaram paši noteikt tarifu ar mērķi vienkārši nopelnīt – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ar savu lēmumu būtībā nosaka to apjomu, ko varam nopelnīt, kas šobrīd iepriekš bijušo 8% vietā ir noteikti 4,22%.Tādēļ mēs šeit runājam par ļoti samērīgu līdzsvaru starp to, ko uzņēmums investē un mēģina attīstīt, tajā skaitā, piemēram, veidojot jaunus pieslēgumus, un tarifiem, kas nodrošina ieņēmumus, lai ļautu šīs investīcijas veikt.
Pat ja gāze netiek lietota, pieslēgtā sistēma ir jāuztur, pārbaudes ir jāveic un ir nepārtraukti jāturpina dabasgāzes sadales sistēmas rekonstrukcijas un modernizēšanas darbi. Lai garantētu gāzes sadales sistēmas drošu un nepārtrauktu darbību, ir jānodrošina normatīvajos aktos noteiktie pasākumi, piemēram, periodiskās un profilaktiskās pārbaudes, laicīgu un kvalitatīvu konstatēto bojājumu un trūkumu novēršanu, kas nepieļautu, vai līdz minimumam samazinātu avārijas situāciju rašanas iespējamību. Visiem, kas izmanto šo infrastruktūru, par to ir jāmaksā.
Ir nereti gadījumi, kad mājsaimniecībā gāzi nelieto (tā ir atslēgta un skaitītājs noplombēts), taču aizvien virtuvē ir gāzes vads un skaitītājs. Kas notiks šādos gadījumos? Vai cilvēkam būs vai nebūs jāmaksā abonēšanas maksu?
Ja mājsaimniecībai gāze ir atslēgta un skaitītājs noplombēts, tad fiksētā maksa netiks piemērota. Maksu piemērosim, ja objektā tiek nodrošināta dabasgāzes piegāde.
Kādām iedzīvotāju (mājsaimniecību) grupām un cik lielā mērā izmaksas par gāzes lietošanu no nākamā gada palielināsies, bet kurām – samazināsies?
Mājsaimniecības varam iedalīt divās grupās – tām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, fiksētā maksa no 2019. gada 1. janvāra būs 1,77 eiro mēnesī bez PVN. Savukārt mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto apkurei, fiksētā maksa būs 1,77 eiro mēnesī bez PVN (jauda līdz 6m3/h), vai 6,63 eiro mēnesī bez PVN (jauda līdz 10m3/h). Arī tiem, kuri dabasgāzi nepatērē vispār, taču viņiem mājoklī ir aktīvs pieslēgums, kuru viņi arī turpmāk vēlēsies saglabāt, mēnesī būs jāsamaksā šo fiksēto summu 1,77 eiro bez PVN.
Apstiprinot jaunos tarifus, SPRK bija veikusi aprēķinus, ka vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto apkurei (jauda līdz 6m3/h), maksājums mēnesī par dabasgāzi samazināsies par 2,67 eiro. Savukārt vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, maksājums mēnesī par dabasgāzi pieaugs par 1,35 eiro. Un kas svarīgi – neskatoties uz to, ka daļai mājsaimniecību maksājums nedaudz pieaug, tomēr no kopējā sabiedrisko pakalpojumu groza maksājums par gāzi veido vismazāko daļu nepilna procenta apmērā.
Vai šobrīd varam prognozēt, cik ilgi jaunie tarifi saglabāsies nemainīgi?
Jaunā tarifu struktūra ir apstiprināta uz nākamajiem diviem gadiem. Pēc diviem gadiem mums SPRK atkal jāsniedz visa nepieciešamā informācija par sistēmas darbību un izmaksām. Taču tas nenozīmē, ka mēs noteikti lūgsim tarifa palielināšanu.
Tīkla sakārtošana un tā efektivitātes izmantošanas celšana ir viens no mūsu mērķiem, ko plānojam sasniegt ar jaunā tarifu projekta palīdzību. Tāpat skatāmies arī uz dabasgāzes pieslēgumu sistēmas efektivitātes uzlabošanu. Viens no mūsu nākotnes plāniem ir veicināt dabasgāzes izmantošanas pieaugumu – sagatavot atbilstošu infrastruktūru, brīvās jaudas, nodrošināt procedūras, lai jauna pieslēguma izveide būtu maksimāli ērta, vienkārša un par saprātīgu samaksu.
Guntars Gūte. Diena.