GASO plāno mazināt maksu par dabasgāzes sadali, bet noteikt fiksētu maksu par pieslēgumu

Plāno mazināt maksu par dabasgāzes sadali, bet noteikt fiksētu maksu par pieslēgumu

Gāzes sadales uzņēmums GASO Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedzis jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifa mainīgo daļu un noteikt fiksētu maksu par pieslēguma uzturēšanu. Līdzīga principa maksājums jau ieviests par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem – fiksēta ikmēneša maksa par pieslēguma nodrošināšanu un maksa par elektrības piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām.
Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc gada patēriņa, neņemot vērā lietotāja pieslēguma atļauto maksimālo slodzi un tās izmantošanas efektivitāti. Turpmāk, diferencējot lietotājus, paredzēts ņemt vērā gan to patēriņu, gan atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti. GASO norāda, ka tarifu projekts paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei, vienlaikus samazināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifa mainīgo daļu par 18 līdz 46%. Mājsaimniecībām ar zemu patēriņu izmaiņu rezultātā kopējā gāzes rēķina summa varētu nedaudz pieaugt, savukārt patērētāji, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, šīs izmaiņas nejutīs vai pat ieekonomēs.

Situācija tirgū mainījusies

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības prasību ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsver GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa atgādina, ka gāzes patēriņš Latvijā kopš 90. gadu sākuma ir būtiski samazinājies, līdz ar to sadales sistēmas gāzes vadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti, vienlaikus tīkls ir jāuztur un jāatjauno. Līdzīgi kā ar gāzes vadu nepilnīgo noslodzi arī lielai daļai klientu pieslēgumu jaudas vēsturisku iemeslu dēļ neatbilst patēriņam, un tās būtu nepieciešams pārskatīt un efektivizēt.
Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies par 4,2%, un 2016. gadā bija 25,4% no kopējā energoresursu patēriņa. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars palielinājās par 4,4%, un 2016. gadā bija 29,4% no kopējā energoresursu patēriņa. Salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad tika apstiprināti pašreiz spēkā esošie sadales sistēmas tarifi, sagaidāmais dabasgāzes patēriņš 2018. gadā būs par aptuveni 33% zemāks.
Pētersone-Godmane uzsver, ka sadales sistēmā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas un nav atkarīgas no patērētā dabasgāzes apjoma. «Neatkarīgi no gāzes patēriņa jānodrošina tīkla uzturēšana, atjaunošana un jāveic nepieciešamie drošības pasākumi. Jaunajā tirgus situācijā, kad sadales sistēmas operatora biznesa modelis, izveidojot jaunu uzņēmumu GASO, ir būtiski mainījies, izmaksu un ieņēmumu disbalanss rada nopietnus riskus kvalitatīvai, stabilai un drošai tīkla uzturēšanai,» norāda GASO vadītāja.
Lai garantētu gāzes apgādes drošību, vairāk nekā 5200 kilometru garais dabasgāzes sadales tīkls pakāpeniski jāatjauno, veicot regulāras investīcijas. Spēkā esošie tarifi ir ne vien novecojuši un neatbilst tirgus situācijai, bet arī rada nevienlīdzīgu situāciju dabasgāzes lietotāju starpā, jo šobrīd vairāk nekā 20 500 klientu ir «nulles» un ļoti zema patēriņa pieslēgumi. Arī šiem «tukšajiem» pieslēgumiem infrastruktūra ir jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā, taču šīs izmaksas pašlaik sedz pārējie dabasgāzes patērētāji.
Lai motivētu patērētājus efektīvāk izmantot pieslēguma jaudu, nodrošinātu iespēju veikt nepieciešamās investīcijas dabasgāzes sadales tīklā, īstenojot ar likumu noteikto uzdevumu sadales sistēmas operatoram nodrošināt sistēmas drošību, GASO pārskatījusi pakalpojumu grupu skaitu un plāno ieviest divpakāpju tarifu dabasgāzes sadales pakalpojumiem, kas ietver fiksētu komponenti atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei un mainīgu komponenti atbilstoši piegādātās dabasgāzes apjomam.

Arī «nullēm» būs jāsāk maksāt

Jaunajā tarifu projektā 407,3 tūkstoši GASO klientu ir sadalīti sešās grupās. Pirmajā un otrajā grupā ir mājsaimniecības – kopumā 401,5 tūkstoši objektu. Lielākajai daļai mājsaimniecību (ap 85%) pieslēgumu maksimālā atļautā slodze ir līdz 6 kubikmetriem stundā (m³/h). Vairums šo klientu dabasgāzi parasti patērē ēdiena gatavošanai. Šiem patērētājiem mainīgā sadales maksājuma daļa samazināsies, taču tiks ieviesta fiksētā maksa – 1,77 eiro mēnesī. Sagaidāms, ka līdz ar fiksētās komponentes ieviešanu mājsaimniecībām ar zemu dabasgāzes patēriņu kopējā rēķina summa, visticamāk, nedaudz pieaugs. Viennozīmīgi kopējā rēķina summa pieaugs «nulles» klientiem, kam tiek nodrošināts pieslēgums, bet kas dabasgāzi vispār nepatērē. Savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto gan ēdiena gatavošanai, gan apkurei, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks.
Aptuveni 15% mājsaimniecību, kam maksimālā atļautā slodze ir 6 m³/h un 10 m³/h, dabasgāzi patērē apkurei. Tikai pēc tā, vai klientam ir ar gāzi apkurināta privātmāja vai dzīvoklis ar gāzes apkuri pirmskara ēkā, pieslēguma veidu noteikt nevar. Šādos gadījumos abu objektu maksimālā atļautā slodze var būt gan līdz 6 m³/h, gan 10 m³/h vai pat 16 m³/h, un pieslēguma jaudai vajadzētu būt atkarīgai no ēku platības, siltumizolācijas, katla, tā automātikas un cilvēku vēlmēm, cik siltas vēlas uzturēt telpas. Ikviena objekta maksimālā atļautā slodze ir norādīta uz gāzes skaitītāja ar apzīmējumu «Q max», piemēram, «Q max 6 m³/h», kā arī pieslēguma līgumā un dabasgāzes tirdzniecības līgumā.
Saskaņā ar tarifu projektu mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto gāzes plītīm vai siltā ūdens nodrošināšanai, kā arī apkurei (1. un 2. segmenta klienti), ir noteikts vienādots fiksētais maksājums tipiskajām jaudas kategorijām, proti, līdz 6 m³/h fiksētais maksājums veido 1,77 eiro mēnesī, no 6,01 līdz 10 m³/h  – 6,63 eiro mēnesī, bet no 10,01 līdz 16 m³/h  – 10,60 eiro mēnesī.
Lielākajiem no mājsaimniecību dabasgāzes lietotājiem, kuriem uzstādītā atļautā slodze ir lielāka par 16 m³/h (tādi ir vien 0,5% mājsaimniecību), un rūpnieciskajiem klientiem (3. – 6. segments), fiksēto maksājumu rēķinās par katru atļautās slodzes vienību. Fiksētās maksas piemērošanai plānots izmantot pieslēguma līgumos noteiktās atļautās slodzes vērtību. Piemēram, lielākajiem dabasgāzes lietotājiem mājsaimniecībās fiksētais maksājums būs 7,95 eiro gadā par katru m³/h, tādējādi lietotājam, kura slodze ir 20 m³/h, fiksētais maksājums būtu 159 eiro gadā, savukārt ar 30 m³/h – 238,5 eiro gadā.
GASO tuvākajā laikā plāno izstrādāt informatīvu tarifu salīdzināšanas kalkulatoru gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem, kas būs pieejams uzņēmuma mājaslapā, un kas ļaus noskaidrot kā indikatīvi mainīsies izmaksas par dabasgāzi pēc jauno tarifu stāšanās spēkā. Ņemot vērā, ka līdz ar tarifu izmaiņām atbilstoši Baltijas valstu starpā panāktai vienošanās paredzēts veikt pāreju no dabasgāzes uzskaites tilpuma mērvienībās (kubikmetros) uz uzskaiti enerģijas vienībās (kWh), kalkulatorā iestrādāta iespēja gāzes patēriņu norādīt abējādi, lai šī pāreja neradītu neērtības iedzīvotājiem.
«Sadales operatora uzdevums ir nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi, neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila, sezonalitātes un īpatnībām. Jaunā tarifu struktūra palīdzēs sasniegt šo mērķi,» akcentē I. Pētersone-Godmane. Viņa prognozē, ka būs lietotāji, kuri pārskatīs pieslēgumu atļautās slodzes, jo turpmāk tās ietekmēs gāzes rēķina kopsummu. Līdz jauno tarifu stāšanās spēkā brīdim GASO plāno sagatavot un lietotājus informēt par noteikumiem dabasgāzes sadales sistēmas esošā pieslēguma atļautās slodzes samazināšanai.

 

Guntars Gūte

Laikraksts DIENA, žurnālists

Atpakaļ