AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane: man ir svarīgi virzīt nozares attīstības dinamiku

AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane: man ir svarīgi virzīt nozares attīstības dinamiku

 

Aizvadītā gada decembrī darbu uzsāka Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators (SSO) AS „Gaso”. Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām un Latvijas Republikas (LR) Enerģētikas likumu AS "Latvijas Gāze" līdz 2018. gada 1. janvārim bija jānodala dabasgāzes tirdzniecības un sadales funkcijas, izveidojot neatkarīgu SSO. Atšķirībā no pārvades un uzglabāšanas funkciju nodalīšanas, kas tika realizēta 2016. gadā, izveidojot pārvades un uzglabāšanas operatoru (PSO) AS "Conexus Baltic Grid", uz sadales un tirdzniecības nodalīšanu neattiecās prasība par īpašnieku maiņu. Līdz ar to nodalāmā sabiedrība varēja kļūt par AS "Latvijas Gāze" meitasuzņēmumu. 2017. gada pašā nogalē, 29. decembrī, LR Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (Regulatoram) tika iesniegts “Ziņojums par AS “Gaso” atbilstību neatkarības prasībām”.

Šobrīd, atskatoties uz nesen pabeigto restrukturizāciju un ieskicējot tuvākās nākotnes perspektīvas, AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja uzsver: viņas vadītais uzņēmums ir gatavs produktīvai, efektīvai un uz vienlīdzības principiem balstītai sadarbībai ar visiem Latvijas dabasgāzes tirgus dalībniekiem. Dabasgāzes sektors Latvijā mainās, un ikvienam tā pārstāvim jāiet kopsolī ar laiku.  

AS „Gaso” darbs ikdienas režīmā ir tikko sācies un pretendēt uz detalizētu iztirzājumu vēl ir pāragri, tomēr Ilze Pētersone-Godmane labprāt piekrita sarunai ar “Enerģiju un Pasauli“, lai žurnāla lasītājiem pastāstītu galveno: kādi ir uzņēmuma stratēģiskie mērķi, kādas problēmas un izaicinājumus viņa saskata tuvākajā darbības periodā un kā nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmuma darbu jaunajos Latvijas dabasgāzes tirgus apstākļos.  

– Kādi ir AS “Gaso” stratēģiskie mērķi tuvāko 3 – 5 gadu periodam?

Latvijas dabasgāzes SSO AS „Gaso” stratēģiskie mērķi tuvākajam laika periodam un arī tālākā perspektīvā ir visai daudzpusīgi. Šie mērķi attiecas uz visām uzņēmuma darbības jomām mūsu stratēģiskajā redzējumā līdz 2030. gadam.

Pirmais un galvenais mērķis, ko vēlos izcelt, ir gāzapgādes drošība. Ne tikai tradicionālajā – infrastruktūras fiziskās drošības izpratnē, bet arī drošu un uzticamu piegāžu garantēšanā ikvienam dabasgāzes lietotājam Latvijā.

Kā sociāli atbildīgs uzņēmums un uzticams sadarbības partneris AS “Gaso” gāzapgādes drošību izvirza kā prioritāti gan konsultācijās ar Regulatoru par jauno tarifu struktūru, gan korporatīvā līmenī. Centīsimies arī turpmāk pēc iespējas saprotamāk skaidrot šo jautājumu plašākai sabiedrībai. Dabasgāzes lietotājiem ir ne tikai jāzina ieguvumi, ko sniedz dabasgāzes kā ilgtspējīga energoresursa izmantošana mājsaimniecībās vai industriālajā un pakalpojumu sektorā, bet arī jāapzinās riski, ko rada bezatbildīga, nolaidīga attieksme pret dabasgāzes lietošanas drošību. Gāzapgādes drošība nozīmē konsolidētu atbildību: katram sistēmas dalībniekam – gan PSO, gan SSO, gan arī galapatērētājam – ir godprātīgi jāpilda savas funkcijas.

Otrs stratēģiskais mērķis, kam vēlos pievērst īpašu uzmanību, ir dabasgāzes kā produkta popularizācija. Nav noslēpums, ka aizvadītajos gados, dažādu objektīvu iemeslu dēļ, dabasgāzes patēriņš Latvijā un visā Baltijā ir pakāpeniski sarucis, un arī šobrīd tendence ir negatīva. Dabasgāzes patēriņa apjoma kritumam, protams, ir daudz iemeslu – sākot no meteoroloģiskiem, tādiem kā silti ziemas periodi, un beidzot ar atbalstu alternatīviem energoresursiem.

Patlaban, kad Latvijā dabasgāzei kā energoresursam vairs nav piemērojama „politiskās manipulācijas” stigma (proti, dabasgāze, līdzīgi kā citi energonesēji, konkurē brīvajā tirgū, tās piegādes ir diversificētas gan avotu, gan arī ceļu ziņā), mēs vēlamies īpaši uzsvērt nepieciešamību nostiprināt dabasgāzes lomu Latvijas primāro energoresursu bilancē.

Dabasgāze ir drošs un videi draudzīgs energoresurss, kas piemērojams gandrīz katra individuālā vai industriālā sektora objekta energoapgādes specifikai. Uz šo brīdi tirgus konjunktūras rezultātā ir izveidojies dabasgāzes resursu izmaksu sarukums, un tas nozīmē, ka dabasgāze kļūst konkurētspējīgāka iepretim citiem energoresursu veidiem. Mūsu mērķis un uzdevums ir paskaidrot potenciālajiem klientiem, ka dabasgāzes lietošana ir ekonomiski pamatota un ir vērts iepazīties ar piedāvājumiem dabasgāzes tirgū, lai objektīvi izsvērtu, vai dabasgāzes izmantošana nebūtu piemērota arī tur, kur agrāk par to netika domāts.

Dabasgāzes popularizācijas kontekstā jāatgādina, ka tikai daļa Latvijas teritorijas ir gazificēta. Iespējams, gazificēto rajonu skaits mūsu valstī būtu jāpaplašina. Protams, šādam lēmumam ir nepieciešams objektīvs tehniski ekonomisks pamatojums. Jācer, ka arī tajos valsts reģionos, kas šobrīd nav gazificēti, bet kam ir gazifikācijas potenciāls, radīsies jauni dabasgāzes patērētāji industriālajā sektorā. Diemžēl izskatīt negazificēto reģionu gazifikācijas iespējas tikai uz potenciālo mājsaimniecību lietotāju pieslēguma rēķina diez vai būtu ekonomiski pamatoti.

Nākotnē, iespējams, mēs piedāvāsim individuālus dabasgāzes piegādes risinājumus lieliem patērētājiem negazificētajos reģionos, jo šāda veida pakalpojumi un to nodrošinājuma tehniskie risinājumi ir zināmi un aprobēti gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Tomēr projektiem ir jābūt pievilcīgiem ilgtermiņa investīciju ziņā, jo arī Regulators, skatot iesniegtos tarifu projektus, investīciju efektivitātei un ilgtspējai pievērš īpašu uzmanību. Sadales sistēmas optimizācijā un efektīvas darbības nodrošinājumā nevar paļauties uz nepamatotām investīcijām, cerot (bez garantijas) uz to paredzamu atmaksu tikai uz tarifu korekcijas rēķina.    

Kā viens no stratēģiskiem mērķiem jāmin arī dabasgāzes nišas iespējamais paplašinājums transporta sektora dekarbonizācijas procesā, ko nosaka Latvijas saistības ES līmenī līdz 2020. gadam. Te es nedomāju tos dažus simtus vai tūkstošus individuālo automašīnu, kuru darbināšanai jau šobrīd tiek izmantota sašķidrinātā dabasgāze. Runājot par radikālu tirgus nišas paplašinājumu, domāju smago autotransportu – vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus un pilsētu sabiedrisko transportu, kurā līdztekus efektīviem un moderniem elektrotransporta risinājumiem savu vietu varētu rast arī dīzeļdegvielas zaļākā alternatīva – sašķidrinātā dabasgāze. Domāju, ka Latvijas rīcībā ir instrumenti, kuru piemērošana varētu labvēlīgi ietekmēt dabasgāzes kā transporta degvielas ekonomisko pievilcību. Viens no šādiem instrumentiem būtu, teiksim, akcīzes nodokļa korekciju piemērošana, par ko tuvākajā laikā varētu tikt uzsāktas konsultācijas. Protams, šajā jautājumā vajadzīgs politiskās gribas izpaudums, skaidrs politiskais atbalsts, un mēs no savas puses esam gatavi aktīvai rīcībai šī jautājuma lobēšanai visos likumdošanas un izpildvaras līmeņos.

– Vai arī informācijas tehnoloģiju (IT) bloka attīstība ir viena no AS „Gaso” prioritātēm tuvākajā laikā?

Jā gan, IT bloka attīstība tuvākajā nākotnē uzskatāma par vēl vienu stratēģisko prioritāti, kuras aktualitāti nosaka jaunie dabasgāzes tirgus apstākļi.

Šobrīd SSO ir nodalīts no dabasgāzes komersantiem un PSO un tam ir jāattīsta sava IT platforma, kas būtu maksimāli efektīva sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem un pielāgota optimālai norēķinu plūsmu pārvaldībai.

AS “Gaso” ir uzticēta liela daļa funkciju tehnoloģisko procesu vadības un klientu apkalpošanas jomā, līdz ar to mūsu IT vadības (pārvaldības) risinājumam ne tikai jābūt efektīvam, bet arī jānodrošina maksimāls funkciju salāgojums. Piemēram, IT optimizācijas kontekstā jāpilnveido SCADA (Supervisory Control And Data Acquisition) sistēmas funkcijas attālinātai procesu vadībai un datu nolasīšanai.

Arī dabasgāzes patēriņa uzskaitē mums ir nepieciešami inovatīvi un efektīvi risinājumi. Patlaban ar viedo dabasgāzes uzskaiti Latvijā vēl neesam plaši pazīstami, jo pagaidām tiek realizēti tikai pilotprojekti un veikta datu analīze un situācijas izpēte. Tomēr nākotnē viedā uzskaite ir viena no prioritārajām SSO darbības jomām.

Viedās uzskaites virzienā ir sperti soļi, kas pagaidām skar tikai lielākos dabasgāzes patērētājus – dabasgāzes industriālos lietotājus. Virknei uzņēmumu, kas patērē lielus dabasgāzes apjomus, kopš 2016. gada ir uzstādītas īpašas tehniskas ierīces, kas autonomi nolasa patēriņa uzskaites aparātu mērījumus un nosūta tos mūsu uzskaites sistēmai. Arī turpmākā datu apstrāde notiek automātiski – tas mums palīdz ikdienā efektīvāk strādāt ar klientiem, kā arī prognozēt dabasgāzes patēriņu nākotnē.

AS „Gaso” pagājušā gada decembri ir pavadījusi ļoti saspringtā darbā, nodrošinot uzņēmuma nodalīšanas prasību izpildi pilnā apjomā: sākot ar juridisko un beidzot ar identitātes (korporatīvā zīmola) nodalīšanu; liela nozīme bija arī IT un vadības procesu nodalīšanai. Galvenie uzdevumi ir atrisināti, un priecē, ka šis darbs tika paveikts ļoti augstas intensitātes apstākļos un īsā termiņā.

– Kādā veidā un izmantojot kādus praktiskos (piemēram, finanšu) instrumentus paredzēts minētos stratēģiskos mērķus sasniegt?

Visu manis minēto stratēģisko mērķu sasniegšanas pamatā ir praktisku, tostarp regulatīvu un finanšu, instrumentu izmantošana. Galvenais finansējuma avots visos gadījumos būs mūsu uzņēmuma budžets jeb līdzekļi, kurus mēs varēsim novirzīt stratēģisko investīciju realizācijai.

Tomēr konkrēti par skaitļiem un procentuālo apjomu vēl runāt ir pāragri, jo pagaidām nav pilnīgas skaidrības par jauno tarifu struktūru. Kad šis jautājums būs atrisināts, tad arī būs iespējams spriest par katru investīciju pozīciju atsevišķi ar visai lielu detalizācijas pakāpi.

– Kādi, Jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi vai problēmas, ar kurām nākamo 3-5 gadu periodā nāksies saskarties un kuras būs nepieciešams risināt?

Problēmu un izaicinājumu kontekstā gribētu izdalīt divus nosacītus problēmjautājumu blokus. Pirmais attiecas uz nozares politiskā regulējuma līmeni, proti, jaunajām politiskajām iniciatīvām, kas tuvākajos gados varētu tieši ietekmēt gāzapgādes sektora attīstības dinamiku – piemēram, manis jau pieminētajā transporta dekarbonizācijas jomā. Te ir jābūt viennozīmīgam politiskajam atbalstam, jo atbalsta mehānismu ieviešanā, kaut vai akcīzes nodokļa korekcijās, bez šī atbalsta iztikt nevarēsim. Jābūt arī pozitīvam Regulatora skatījumam uz mūsu attīstību un izaugsmi, SSO ilgtspējas nodrošinājumu un investīciju efektivitāti.

Otrais izaicinājumu bloks attiecas uz jaunajām uzņēmuma darbības reālijām un jauno biznesa vidi, kurā mums ir jāstrādā. Apstākļi ir mainījušies, no viena vertikāli integrēta uzņēmuma ir izveidojušies trīs uzņēmumi – divi no tiem neatkarīgi sadales un pārvades sistēmas operatori. Mēs ļoti īsā termiņā un paaugstināta stresa apstākļos esam veiksmīgi realizējuši SSO nodalīšanu, un kā vienu no izaicinājumiem es vēlētos izcelt jautājumu par darbinieku motivāciju – cilvēkiem ir jārod motivācija darboties jaunajos apstākļos, apgūt jaunas kompetences un pierādīt savu profesionālismu liberalizēta dabasgāzes tirgus situācijā. Agrāk dabasgāzes apgāde tika tradicionāli uztverta kā vienots veselums – viens uzņēmums un viena visaptveroša, integrēta sistēma, turpretī tagad situācija ir pavisam citāda un mums visiem jāmācās optimāli veikt savas funkcijas, līdztekus nodrošinot efektīvu komunikāciju ar sadarbības partneriem.

– Vai tuvākajā laikā AS „Gaso” plānots izstrādāt kādu jaunu stratēģiskās attīstības dokumentu, kurā tiktu analizētas visas minētās attīstības prioritātes?

Mūsu stratēģiskās attīstības virzieni jau ir nodefinēti un daļa no tiem pieejami uzņēmuma mājaslapā.

Uzņēmuma attīstības stratēģiskajā redzējumā līdz 2030. gadam aplūkoti visi jautājumi, kuru aktualitāti esam spējuši prognozēt, taču tie var mainīties un tikt pārskatīti.

– Kā Jūs raksturotu Jūsu vadītā uzņēmuma lomu un nozīmi Latvijas gāzapgādes konjunktūrā?

Mūsu uzņēmuma loma Latvijas gāzapgādes konjunktūrā ir ļoti svarīga, gribētos pat teikt – izšķiroša, jo pārredzamā nākotnē AS „Gaso” būs vienīgais Latvijas dabasgāzes SSO. Līdz ar to visas tās funkcijas, kas citās valstīs bieži vien ir dalītas starp vairākiem reģionāliem SSO, Latvijā būs jārealizē vienīgi mums. Bez AS „Gaso” līdzdalības nav iespējama nedz Latvijas gāzapgādes fiziskā funkcionēšana, nedz dabasgāzes tirgus darbība. Patēriņa uzskaite, norēķini un tirgotāju maiņa – visus šos procesus nodrošina mūsu pārvaldītā un uzturētā sistēma.  

Turklāt negatīvās patēriņa dinamikas apstākļos SSO ir jāmeklē risinājumi, kā nepieļaut strauju sadales sistēmas uzturēšanas izmaksu kāpumu, jo sistēmai ir kvalitatīvi jāfunkcionē neatkarīgi no patērētājiem piegādātās dabasgāzes apjoma.

– Bieži vien dabasgāzes SSO nonāk zināmā “pabērna lomā” attiecībā pret dabasgāzes tirgotājiem un PSO, jo tā ekonomiskā ilgtspēja ir grūtāk panākama. Vai Jūs tam piekrītat?  

Šim apgalvojumam īsti piekrist negribētos, jo gāzapgādes sistēmā katram elementam ir sava īpaša, bieži vien ekskluzīva, loma. Tā tas ir arī mūsu, Latvijas SSO, gadījumā. Līdzīgi kā PSO, arī SSO biznesā pastāv regulētā sastāvdaļa, tādējādi investīciju pievilcības kritērijus zināmā mērā nosaka Regulators, kas atbalsta vai neatbalsta noteiktas iniciatīvas, iekļaujot vai neiekļaujot attiecīgās izmaksas sadales sistēmas tarifā.

Protams, liela loma mūsu ilgtspējas nodrošinājumā ir arī enerģētikas politikas veidotāju redzējumam par nozares attīstību kopumā. Ir faktori, kurus mēs varam tieši ietekmēt, un ir tādi, kuri atrodas ārpus mūsu ietekmes un kompetences sfēras. Mēs kā uzņēmums vienmēr varam meklēt jaunas iespējas, piemēram, biznesa procesu optimizācijā vai jaunu, efektīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanā.

– Kā vērtējat Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas un gāzapgādes sistēmas restrukturizācijas noslēguma posmu?

Manuprāt, ka šodien vēl nevaram runāt par pilnīgu liberalizācijas noslēgumu, un par tās ietekmi mēs varēsim vērtēt tikai pēc kāda noteikta laika posma. Attiecībā uz tirgus liberalizācijas rezultātiem vēlos uzsvērt: lai gan vairāki lielie industriālie patērētāji ir īstenojuši savas tiesības mainīt dabasgāzes piegādātāju, tomēr AS „Latvijas Gāze” kā nozīmīga dabasgāzes tirgus spēlētāja loma mūsu valstī saglabājas. AS „Latvijas Gāze” nodrošina dabasgāzes piegādes saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), un šī ir klientu apjoma ziņā ļoti nozīmīga Latvijas gāzes patēriņa sektora daļa.

Tirgus liberalizācijas rezultāta ir sasniegts galvenais mērķis – lietotājiem ir nodrošināta iespēja izvēlēties piegādātāju atbilstoši savam patēriņa profilam. Gan šī iemesla dēļ, gan objektīvas tirgus situācijas rezultātā (gāzes kontrakta atsaiste no naftas cenas un naftas produktu cenas samazinājums) dabasgāzes kā produkta cena ir samazinājusies, tomēr tas vēl nenozīmē, ka saruks arī galapatērētāju rēķini.

Valstiskā līmenī aizvadītajos gados ir bijusi vērojama izteikta centralizācija – resursu un pārvaldības funkciju optimizācija, savukārt dabasgāzes nozarē tirgus liberalizācija ir radījusi decentralizācijas situāciju. Ir izveidoti trīs jauni uzņēmumi ar savām autonomām administratīvās pārvaldības un finanšu menedžmenta struktūrām. Katrā uzņēmumā tiek veidotas un uzturētas arī savas IT platformas. Dabasgāzes tirgus liberalizācijas mērķis bija diversificēt dabasgāzes piegādes un dot patērētājiem iespēju izvēlēties, un par iespēju izvēlēties, kā arī par sistēmas drošību diversificētā tirgus apstākļos, protams, ir jāmaksā.  

– Vai darbu dabasgāzes SSO AS “Gaso” valdes priekšsēdētājas amatā  vairāk uztverat kā personisku vai profesionālu izaicinājumu? Kādi ir Jūsu profesionālie mērķi šim gadam – kādas kompetences vēlaties apgūt un kādās šā brīža profesionālās darbības jomās vispirms padziļināsiet zināšanas?

Esmu cilvēks, kam patīk izprast norises, procesus un cēloņsakarības šo procesu virzībā. Faktiski no pirmās dienas jaunajā amatā, paralēli administratīvo jautājumu risināšanai, esmu centusies iedziļināties jaunā uzņēmuma darba specifikā. Es patiešām vēlos saprast, kā sistēma funkcionē – administratīvi, finansiāli un tehniski, jo tikai skatoties uz šiem blokiem saistītā sistēmā var nākotnē meklēt risinājumus optimizēšanai un attīstībai.

Patlaban jau esmu paspējusi iepazīties ar AS „Gaso” ikdienas darbu iecirkņu līmenī. Gāzapgādes sistēma – un sadales sistēma tajā skaitā – ir ļoti loģiska, tajā nav vietas plašām interpretācijām, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā būtu precīzi un vispusīgi regulēta un tehniski optimāla.

Mani patiesi interesē tehniskās norises, dabasgāzes sadales tehnoloģiskais process. Esmu arī paspējusi Rīgā un vairākos reģionos iepazīties ar kolēģiem – jomas profesionāļiem praktiķiem, kuru viedokli es ļoti augsti vērtēju.  

Ļoti ceru, ka es – kā cilvēks, kam patīk apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī atbildēt uz izaicinājumiem un risināt problēmsituācijas, – jau tuvākajā laikā jutīšos dabasgāzes sektorā „kā mājās”. Ka nebūs tādas sajūtas, ka kādā nozīmīgā jomā vai izšķirošā jautājumā nepietiek tīri praktisku zināšanu vai izpratnes. Tāpat domāju, ka uzņēmuma vadības procesu līmenī lielam uzņēmumam un valsts pārvaldei, kurā pirms tam ilgus gadus darbojos, ir daudz kopīga – vismaz labas pārvaldības principi noteikti neatšķiras.

Viena no manām prioritātēm ir arī saliedētas un profesionālas komandas veidošana, jo tieši saliedēta komanda ar skaidriem darbības principiem un kopīgu nākotnes redzējumu ir stabila un progresīva uzņēmuma attīstības pamats. Un šobrīd par savu jauno kolektīvu varu teikt tikai labākos vārdus! Labs vadītājs, manuprāt,  ir tāds, kuram allaž blakus ir vēl vismaz divi cilvēki, kuri, iespējams, zināmās jomās ir pat gudrāki par viņu un jebkurā brīdī var palīdzēt un atbalstīt. Vai arī pārņemt vadības grožus savās rokās, nodrošinot visu līmeņu procesu kontinuitāti, ja tas būtu nepieciešams.

– Paldies par sarunu! Lai veicas!

 

Enerģija un Pasaule.