Par situāciju dabasgāzes sadalē un GASO jauno sadales pakalpojumu tarifu projektu

Šā gada 15. februārī Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators (SSO) AS “Gaso” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulators) jauno sadales pakalpojumu tarifu projektu.

Ir pagājuši tieši desmit gadi kopš pašreizējo tarifu pieņemšanas: patlaban spēkā esošie dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifi tika apstiprināti tālajā 2008. gadā, kad situācija dabasgāzes sektorā Latvijā būtiski atšķīrās no tagadējās. Aizvadītajos desmit gados dabasgāzes patēriņš valstī ir samazinājies par vairāk nekā 30%, bet sadales sistēmas uzturēšanas izmaksas nav būtiski mainījušās. Turklāt aptuveni 90% SSO izmaksu ir fiksētas. Jauni dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifi Latvijā ir nepieciešami, lai pielāgotos esošajai tirgus situācijai un SSO varētu nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi arī nākotnē.

Veicot Latvijas gāzapgādes sistēmas restrukturizāciju, normatīvajos aktos tika noteikts, ka jaunajam SSO viens no pirmajiem darba uzdevumiem ir jauna, mūsdienu situācijai atbilstoša sadales pakalpojumu tarifu izstrāde.

Patlaban Latvijas dabasgāzes sadales tīkla kopgarums ir vairāk nekā pieci tūkstoši kilometru un daļa infrastruktūras objektu gaida plānveida rekonstrukciju un modernizāciju. Protams, liels darbs un līdzekļi Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā tika ieguldīti arī pēdējos teju trīsdesmit gados, tomēr, ņemot vērā sistēmas lielo apjomu, modernizācijas darbi būs aktuāli vienmēr. SSO ir maksimāli operatīvi jāreaģē uz dabasgāzes apgādes konjuktūras maiņu, kas tieši ietekmē uzņēmuma darbības dinamiku un stratēģisko plānošanu.

Par situāciju Latvijas dabasgāzes sadales jomā un jauno sadales pakalpojumu tarifu projektu „Enerģiju un Pasauli” informēja AS „Gaso” valdes locekle Baiba Bebre.

 

Laikposmā no 2008. līdz 2018. gadam ir notikušas būtiskas energoresursu patēriņa struktūras izmaiņas Baltijas valstu energobilancē: krietni samazinājies dabasgāzes patēriņa īpatsvars un vienlaikus augusi atjaunojamo energoresursu (AER), īpaši kurināmās koksnes, loma. Latvijā šo desmit gadu periodā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies visai strauji, un 2016. gadā tas veidoja vien 25,4% no kopējā energoresursu patēriņa valstī. Tajā pat laikā koksnes patēriņa īpatsvars 2016. gadā veidoja gandrīz trešo daļu – 29,4% no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā.

Dabasgāzes patēriņu gada griezumā ietekmē vairāki faktori; nozīmīgākie ir ārgaisa temperatūra ziemas sezonā, forsētā pārejā no dabasgāzes uz alternatīviem kurināmā veidiem centralizētajā siltumapgādē (koksnes šķelda, kokapstrādes atlikumi,  skaidas, granulas, briketes), kopējā tautsaimniecības, tajā skaitā rūpniecības, attīstības dinamika un plašāka energoefektivitātes pasākumu ieviešana sabiedrisko un daudzdzīvokļu ēku sektoros.

Nenoliedzami, Latvijas dabasgāzes patēriņa struktūru tieši ietekmē uzņēmumi ar salīdzinoši visaugstāko dabasgāzes patēriņa īpatsvaru. Vislielākais dabasgāzes patēriņa īpatsvars kopējā energoresursu apjomā Latvijas pilsētās 2015. gadā bija Rīgas reģionā (83%), Jūrmalas reģionā (79,9%) un Bauskas novadā  (75,4%). Laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam vislielākais patēriņa samazinājums ir novērots Jelgavā (83,7%), Valmierā (58,7%) un Cēsu novadā (51,8%). Šajā periodā dabasgāzes patēriņš ir palielinājies tikai divās pilsētās, un līderpozīcija ar 37,5% pieder Rēzeknei.

Dabasgāzes sektora reorganizācija un tās ietekme uz tarifu pārskatīšanu

Līdz 2017. gada sākumam dabasgāzes pārvadi, sadali, uzglabāšanu un tirdzniecību Latvijā veica vienots dabasgāzes uzņēmums – AS “Latvijas Gāze”. 2016. gada 11. februārī, saskaņā ar pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, tika nolemts, ka līdz 2017. gada 3. aprīlim no šī uzņēmuma nepieciešams nodalīt dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru, izveidojot neatkarīgu pārvades un uzglabāšanas operatoru (AS „Conexus Baltic Grid”). Dabasgāzes tirdzniecības un sadales funkcijas vēl dažus mēnešus saglabājās vienotā struktūrā, taču jau līdz 2017. gada 31. decembrim bija jāpanāk, lai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra nepiederētu personām, kas veic dabasgāzes tirdzniecību un ražošanu.

2017. gada 22. novembrī, dabasgāzes sektora restrukturizācijas ietvaros, tika nodibināts jauns uzņēmums – AS “Gaso”, kas kļuva par vienīgo dabasgāzes sadales uzņēmumu Latvijā, nodrošinot dabasgāzes piegādi vairāk nekā 407 tūkstošiem lietotāju visā valstī. 2017. gada 7. decembrī Regulators izsniedza AS “Gaso” licenci dabasgāzes sadales pakalpojumu nodrošināšanai. Tā nosaka, ka SSO ir tiesības un pienākums veikt komercdarbību dabasgāzes sadalē, tai skaitā nodrošināt un uzturēt dabasgāzes sadales veikšanai nepieciešamo fizisko infrastruktūru. Dabasgāzes sadales pakalpojums ir regulēta saimnieciskā darbība, un sadales sistēmas regulētos ienākumus veido sadales pakalpojumu tarifi.

Dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifus nosaka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Sadales pakalpojumu tarifi tiek piemēroti katram lietotāja objektam, pamatojoties uz objekta patēriņa apjomu un piederību noteiktai patēriņa grupai (centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tos piemēro visiem vienā administratīvajā teritorijā izvietotajiem objektiem kopā). Sadales pakalpojumu tarifus, līdzīgi kā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu tarifus, no lietotājiem iekasē tirgotājs, kurš vēlāk norēķinās ar sistēmas operatoriem.

Jaunā tarifu projekta novitātes

Patlaban ir spēkā ar Regulatora 2008. gada lēmumu noteiktie sadales pakalpojumu tarifi. Lai arī pēdējos desmit gados Latvijā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies, sadales sistēmas kopējo izmaksu apjoms nav būtiski mainījies. Turklāt Enerģētikas likums noteic, ka SSO ir jānodrošina sadales sistēmas apkalpošana, drošība un plūsmu vadība, un šo uzdevumu realizācijai ir nepieciešams adekvāts, tehniski un ekonomiski pamatots finanšu līdzekļu apjoms. Tāpēc, ņemot vērā dabasgāzes patēriņa un sistēmas uzturēšanas izmaksu izmaiņas laikposmā kopš 2008. gada, ir objektīvi nepieciešams pārskatīt sadales pakalpojumu tarifus. Tas būtu jāveic pat tādā gadījumā, ja spēkā esošie normatīvie akti jaunajam SSO to neizvirzītu kā vienu no galvenajiem un primārajiem darba pienākumiem.

Patlaban spēkā esošie tarifi paredz maksu par sadales pakalpojumiem aprēķināt atbilstoši faktiski piegādātajam dabasgāzes apjomam. Tas nozīmē, ka lietotājs maksā tikai par to dabasgāzi, ko faktiski patērē gada periodā. Šāds tarifu modelis neatspoguļo sadales sistēmas pakalpojumu būtību – nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila, sezonalitātes un īpatnībām. Lielākā daļa SSO izmaksu ir fiksētas, līdz ar to, lai tuvinātu ieņēmumu un izdevumu struktūras, ir nepieciešams ieviest maksājumu par sadales sistēmas jaudas uzturēšanu un attīstību. Šāds risinājums nav unikāls, bet tiek izmantots daudzās Eiropas valstīs, tostarp mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Baltijas reģionā.

Līdz ar jaunā dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifu projekta izstrādi ir pārskatīta tarifu struktūra, kā arī izmaksu attiecināšanas principi un patēriņa grupu statuss. Lai samazinātu saimnieciskās darbības riskus, motivētu galapatērētājus efektīvāk izmantot pieslēguma jaudu un tuvinātu tarifu struktūru sadales sistēmas reālajām izmaksām, AS „Gaso” ir pārskatījis pakalpojumu saņēmēju grupu skaitu un pārstrukturējis sadales tarifus. Jaunais projekts paredz ieviest tarifa fiksēto un mainīgo komponenti: fiksēto komponenti atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei un mainīgo komponenti atbilstoši piegādātās dabasgāzes apjomam. Šī ir nozīmīgākā tarifu projekta novitāte.

Fiksētās komponentes piemērošanai plānots izmantot pieslēguma līgumā ar lietotāju noteiktās atļautās slodzes vērtību. Izvērtējot jauno sadales tarifu ietekmi uz lietotājiem, sagaidāms, ka lietotāji paši pārskatīs sava pieslēguma atļauto slodzi, tādējādi nepieciešamības gadījumā samazinot fiksēto komponenti.

AS „Gaso” līdz jauno tarifu spēkā stāšanās brīdim informēs dabasgāzes lietotājus par noteikumiem atļautās slodzes samazināšanai dabasgāzes sadales sistēmā. Jaunie tarifi tiks noteikti tādā apmērā, lai dabasgāzes sadales sistēmas lietotāju maksājumi segtu ekonomiski pamatotas pakalpojumu izmaksas, veicinātu efektīvāku pieslēguma jaudas izmantošanu un nodrošinātu sadales pakalpojumu rentabilitāti.

Tarifa fiksētā daļa ļaus garantēt drošas un efektīvas dabasgāzes piegādes tiem lietotājiem, kuru dabasgāzes patēriņš ir izteikti neregulārs. Sadales sistēmas infrastruktūru ir nepieciešams uzturēt optimālā tehniskā stāvoklī arī tad, ja lietotājs dabasgāzes resursus izmanto minimālā apjomā vai noteiktos periodos neizmanto vispār, un, lai to nodrošinātu, ir vajadzīgi zināmi kapitālieguldījumi.

Tarifa mainīgo daļu neskars nekādas principiālas izmaiņas: tāpat kā līdz šim to veidos maksa par patērēto (pārvadīto un klientam piegādāto) dabasgāzes apjomu. Jo lielāks būs klienta dabasgāzes patēriņš, jo relatīvi mazāks būs viņam piemērotais pakalpojumu tarifs. Tādējādi SSO ar tarifu sistēmas palīdzību centīsies veicināt dabasgāzes izmantošanas pakāpenisku pieaugumu Latvijā.

Lai arī turpmāk nodrošinātu optimālu AS „Gaso” darbu un realizētu stratēģiskās plānošanas dokumentos paredzētos rekonstrukcijas projektus, plānots pārskatīt sadales pakalpojumu tarifus reizi trijos līdz piecos gados. Biežāka tarifu pārskatīšana nebūtu efektīva, turpretī retāka neļautu optimāli sekot līdzi dabasgāzes sektora konjunktūras dinamikai.

 

Leo Jansons, žurnāls "Enerģija un Pasaule"

Atpakaļ