Enerģētikas aktualitātes

24Mar

Enerģētikas neatkarības stiprināšana un energoresursu importa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prioritātēm. Tiesa, mazas oglekļa ietilpības energoresursu (izņemot „zaļos” avotus) Eiropā nav īpaši daudz, un ne visi no tiem ir plaši...

24Mar

Igaunijas un Somijas zemūdens gāzesvada „Balticconnector” komerciālās izmantošanas pirmais mēnesis pierādījis, ka, neraugoties uz skepsi, Igaunijas, Latvijas un Somijas reģionālā dabasgāzes tirgus darbības sākums ir bijis ne tikai veiksmīgs, bet arī daudzsološs. Caur...

26Feb

“Rail Baltica” (RB) – viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Eiropas austrumos, drīzumā kļūst arī par projektu, ar kura starpniecību uzlabot Baltijas valstu vides ilgtspēju un samazināt enerģijas ražošanas procesā...

26Feb

Ziemas Baltijā kļūst arvien siltākas, ik gadu pieaug „zaļās” enerģijas īpatsvars apkurē, un pakāpeniski mainās dabasgāzes apgādes struktūra. Šīs tendences atspoguļojas arī dabasgāzes importā un patēriņā kā katrā no Baltijas valstīm atsevišķi, tā arī visā reģionā...

26Feb

Vācijas federālā valdība un valsts reģionu un enerģētikas nozares pārstāvji vienojušies par plānu, kas paredz līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no cietā kurināmā (akmeņogļu, brūnogļu, bitumena ogļu un lignīta) izmantošanas.  Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs 16....

13Feb

2019. gada beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja „Eiropas Zaļo” kursu – ietvaru programmu vides un klimata aizsardzībai, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pirmkārt, un galvenokārt tas nozīmē oglekļa...

06Feb

Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu, Eiropai un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstīm jau šodien jādomā par tā dēvēto „zaļo” vai atjaunojamo gāzu (biogāzes (biometāna), „zaļā” ūdeņraža; AG) ražošanas apjomu pieaugumu, uzsvērts...

27Jan

2020.gada 1.janvārī darbu sāka vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirdzniecības platforma – pirmais šāda veida reģionālais dabasgāzes tirgus Eiropas Savienībā (ES). Jaunizveidotā dabasgāzes tirgus galvenais devums ir Somijas dabasgāzes tirgus izolācijas...

17Jan

Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL) ir unikāls projekts – vienīgais dabasgāzes starpsavienojums, kas tuvākajos gadu desmitos fiziski savienos Polijas un Lietuvas, bet faktiski kontinentālās Eiropas un visu triju Baltijas valstu, kā arī Somijas gāzapgādes sistēmas. Šis...

14Jan

Lielā vēja enerģētika Baltijas valstīs attīstās daudz lēnāk nekā kaimiņos Ziemeļvalstīs vai citviet Eiropā. To pašu var teikt arī par lieljaudas vēja parku būvniecību Baltijas jūrā, jo līdz šim neviena no jūras vēja parku projektu iecerēm Baltijā nav īstenojusies. Tomēr...

30Dec

No 2020.gada vidus Lietuvā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, privātā autotransporta īpašniekiem par savu auto būs jāmaksā nevis uz to motora jaudu un tilpumu, bet gan oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu balstīts ekspluatācijas nodoklis. Šādu lēmumu...

09Dec

Strauji tuvojas jaunais, 2020. gads un arī brīdis, kad darbu uzsāks vienotais Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus. Vienots tirgus nenozīmē tikai līgumu slēgšanu un finanšu operācijas – tas, pirmkārt un galvenokārt, paredz augstspiediena cauruļvadu infrastruktūras esamību,...